Ukraina vēršas pret Lukašenko ar sankcijām

Ukraina ir piemērusi sankcijas Baltkrievijas autoritārajam līderim Aleksandram Lukašenko, reaģējot uz viņa valsts sniegto materiālo atbalstu Krievijai tās agresijas karā pret Ukrainu. Šis solis ir apliecinājums Ukrainas stingrajai nostājai pret Baltkrievijas līdzdalību Krievijas iebrukumā un ukraiņu tautas iznīcināšanā.

Lukašenko loma Krievijas agresijā

Aleksandrs Lukašenko, kurš tiek uzskatīts par vienu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākajiem sabiedrotajiem, ir atļāvis Baltkrievijas teritoriju izmantot kā placdarmu Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā 2022. gada februārī. Tāpat Krievija ir izvietojusi Baltkrievijā militāro tehniku, tostarp retranslācijas stacijas, kas atbalsta trieciendronu darbību Ukrainas pilsētās. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka šīs sankcijas pastiprinās pretpasākumus pret Lukašenko sniegto palīdzību ukraiņu nogalināšanā. Zelenskis arī apsūdzējis Lukašenko par palīdzēšanu Maskavai izvairīties no Rietumu sankcijām.

Sankciju saturs un sekas

Lai gan ir sagaidāms, ka Ukrainas piemērotajām sankcijām nebūs ievērojama praktiskā ietekme, tās ir ļoti simbolisks solis, uzsverot Ukrainas gatavību saukt pie atbildības tos, kas atbalsta agresiju. Šāds lēmums seko Rietumvalstu un Ukrainas iepriekšējiem soļiem, piemērojot sankcijas pret Vladimiru Putinu neilgi pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Baltkrievijas saistība ar militāro aprīkojumu

Krievija ir izvietojusi Baltkrievijā arī vidējas darbības rādiusa ballistisko raķešu sistēmu “Orešņik”, kuras darbības rādiuss ir 5500 kilometri. Eksperti pieļauj, ka raķetes lietošanas gadījumā tās kaujas galviņas, visticamāk, bija viltotas, jo tās nodarījušas minimālus postījumus. Tiek ziņots, ka komponenšu piegāde Krievijas vidēja darbības rādiusa raķetēm “Oreschnik”, kas var nest kodolieročus, no Baltkrievijas turpinās arī 2026. gadā.

Lukašenko centieni starpniecībā un attiecības ar Krieviju

Neskatoties uz savu atbalstu Krievijai, Lukašenko vairākkārt ir centies sevi pozicionēt kā potenciālu starpnieku starp Kijivu un Maskavu, un sākotnējās kara sarunas notika Baltkrievijas teritorijā. Tomēr Kijiva un tās Rietumu partneri noraidījuši šos mēģinājumus, uzskatot viņu par Kremļa politisko rīku. Kopš 2020. gada Eiropas Savienība ir noteikusi sankcijas pret Baltkrieviju, reaģējot uz cilvēktiesību pārkāpumiem un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu.