Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Zviedrija veica kardinālu pavērsienu savā aizsardzības politikā, atsakoties no ilgus gadus uzturētās neitralitātes. Stokholma ļoti nopietni koncentrējās uz aizsardzības spēju stiprināšanu, apzinoties, ka valsts visneaizsargātākā vieta ir tās lielākā sala Gotlande. Jo no Krievijas militāro uzdevumu viedokļa Baltijas jūrā – Karaļauču (Kaļiņingradas) aizsargāšana, draudu radīšana sabiedroto kuģniecībai un papildspēku nosūtīšanas uz Baltiju traucēšana –, salas stratēģiskais izvietojums padara to par ideālu placdarmu.
