“Šobrīd tiek veidota jauna sistēma, kas regulējošo slogu samazinās. Tas ir iespējams lielā mērā tāpēc, ka procesu dalībnieki kļuvuši profesionālāki, atalgojuma pieaugums sabiedriskajā sektorā mazina korupcijas riskus,” pauž Strautiņš, piebilstot, ka savukārt politikas veidotāji iemācās labāk noteikt prioritātes, dažādu risku mazināšanai veltot tam atbilstošus resursus.
Ekonomists uzsver, ka tas atspoguļojas arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku kontrolē, ar procedūrām mazāk apgrūtinot zemāka riska sektorus.
Jau ziņots, ka pēc “Moneyval” novērtējuma Latvija ir saņēmusi ceļvedi ar galvenajiem ieteicamajiem pasākumiem, kas jāpabeidz trīs gadu laikā. Pamatojoties uz saņemtajiem efektivitātes un tehniskās atbilstības novērtējumiem, Latvijai ir noteikta regulāra turpmākā uzraudzība, un tā ziņos “Moneyval” 2028. gada jūnijā kā daļa no regulārā turpmāko pasākumu procesa.
“Moneyval” ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, kas veic dalībvalstu novērtēšanu atbilstoši FATF standartiem.
FATF jeb Finanšu darījumu darba grupa ir starptautiska organizācija, kas nosaka un uzrauga standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā.
Pirms aptuveni pieciem gadiem “Moneyval” Latvijai piemēroja pastiprinātas uzraudzības režīmu un pieļāva iespēju Latviju iekļaut valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā sauktajā “pelēkajā sarakstā”.
Lai “pelēkajā sarakstā” nenonāktu, Latvijā tika veiktas plašas reformas jeb finanšu sistēmas “kapitālais remonts”, kas cita starpā noveda pie daudz stingrākām prasībām kredītiestāžu klientiem un negatīvi ietekmēja finansējuma pieejamību.