Viņš atzīmēja, ka pret katru vienu eiro, ko Latvija iegulda, trīs eiro tiek saņemti atpakaļ. Tādējādi viņš rezumēja, ka ir svarīgi, lai Satiksmes ministrija un Ministru kabinets saprastu, ka milzīgas svārstības “RB Rail” izmaksās radīs ļoti nelielu ietekmi uz Latvijas valsts finansējumu, bet Latvija galu galā saņems mazāku peļņu no “RB Rail”. “Jo būs mazākas pamatā no ES finansējuma segtās algas, jo mazākus nodokļu ieņēmumus saņems Latvija,” viņš minēja.
Atbilstoši Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.