Mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētās: Rīga atpaliek, bet tirgus ir aktīvs
Rīgā mājokļu cenas joprojām ir zemākās starp Baltijas valstu galvaspilsētām, taču tās turpina pieaugt, un tirgus aktivitāte saglabājas stabila. Pērn nekustamā īpašuma tirgus Rīgā piedzīvoja augstāko aktivitāti pēdējo desmit gadu laikā, ievērojami pieaugot gan darījumu skaitam, gan mājokļu kreditēšanas apjomam. Kā norāda Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā, Rīgas nekustamā īpašuma tirgus aktivitāti galvenokārt veicinājis algu pieaugums, plašais jaunuzbūvēto mājokļu piedāvājums un Euribor likmju samazināšanās, kas sekmējusi arī kreditēšanu. Kā ziņo Latvijas Avīze.
Cenu atšķirības starp Baltijas galvaspilsētām
Salīdzinot mājokļu cenas jaunajos projektos un otrreizējā tirgū, Rīga ievērojami atpaliek no Tallinas un Viļņas. 2025. gada pēdējā ceturksnī jauno projektu vidējā cena Viļņā bija ap 3700 eiro par kvadrātmetru, bet Tallinā – ap 4600 eiro par kvadrātmetru . Savukārt Rīgā šajā periodā vidējā dzīvokļa cena jaunajos projektos bija aptuveni 2500 eiro par kvadrātmetru, bet otrreizējā tirgū – ap 1300 eiro . Otrreizējā tirgus segmentā gan Viļņā, gan Tallinā cenu līmenis ir līdzvērtīgs – ap 3000 eiro par kvadrātmetru . Jāņem vērā, ka jauno projektu cenas reģistrētajos darījumos ierasti tiek atspoguļotas ar laika nobīdi, jo liela daļa pirkumu notiek pirms mājokļa nodošanas ekspluatācijā un darījuma reģistrācijas zemesgrāmatā. Tādējādi faktiskās darījumu cenas var būt par aptuveni 5-8% augstākas .
Faktori, kas ietekmē mājokļu cenas Baltijā
Mājokļu cenu līmeni jaunajos projektos būtiski ietekmē būvniecības izmaksas, kuras turpina pieaugt . Cenu atšķirības starp Lietuvu un Latviju skaidrojamas ar dažādiem attīstības faktoriem. Viļņas mājokļu cenu kāpums lielā mērā saistīts ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas pēdējā desmitgadē sasniedzis pat 13%. Tas, kopā ar investīcijām un dinamisku darba tirgu, būtiski ietekmē nekustamā īpašuma tirgus attīstību. Plašais pakalpojumu klāsts un karjeras iespējas Viļņā veicina interesi par nekustamo īpašumu, kā rezultātā cenas aug straujāk nekā citos Baltijas reģionos . Lai gan Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, ekonomiskie rādītāji uzlabojas. Sagaidāms, ka mājsaimniecību tēriņi arī 2026. gadā būs viens no galvenajiem ekonomikas balstiem, ko varētu noteikt pirktspējas kāpums, noturīgs darba tirgus un bezdarba samazināšanās .
Nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte un prognozes
Lai gan Rīgā mājokļu cenas ir zemākās Baltijā, tās turpina pieaugt. Nav sagaidāms būtisks cenu kritums, un arī 2026. gadā mājokļu cenas varētu augt 5-10% robežās . Luminor bankas dati liecina, ka pērn Latvijā palielinājās gan izsniegto kredītu apjoms, gan vidējā aizdevuma summa, un 54% no visiem mājokļu kredītiem tika izsniegti Rīgā . Arī jauno projektu cenas Rīgā turpina kāpt, lai gan pēdējā laikā vērojama tendence, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem sērijveida ēkās un jaunajos projektos izlīdzinās, jo jaunie mājokļi ir energoefektīvāki un to uzturēšana ir izdevīgāka, neraugoties uz augstāku sākotnējo cenu .
Salīdzinājums ar īres tirgu
Īres tirgus Rīgā kopumā ir iesaldēts un atpaliek no pārējām Baltijas valstīm gan cenu, gan kvalitātes ziņā. Viļņā vairs nav iespējams noīrēt mājokli par 300-350 eiro, bet Tallinā – par 400-450 eiro. Rīgas nomalē joprojām ir pieejami vienistabas dzīvokļi par aptuveni 200 eiro (bez komunālajiem maksājumiem) . Tas norāda uz zemāku iedzīvotāju maksātspēju Latvijā, kā arī uz to, ka piedāvājums joprojām pārsniedz pieprasījumu nekustamā īpašuma tirgū .