Jauniestudējuma pirmizrāde un atjaunojums LNO
17. februārī Latvijas Nacionālajā operā notika divu spilgtu itāļu verisma operu – Pjetro Maskanji “Zemnieka gods” jauniestudējuma pirmizrāde un Rudžero Leonkavallo “Pajaci” iestudējuma atjaunojums. Pasākumu vadīja maestro Mārtiņš Ozoliņš, bet izrāžu režisors ir Aiks Karapetjans. Kā ziņo avīze Diena, abas operas, kas tradicionāli tiek uzvestas kopā, stāsta par kaislībām, nodevību un traģiskām sekām. Šis ir spilgts piemērs verisma žanram, kas prasa uz skatuves patiesas un neizskaistinātas emocijas. Kā atzīmējis diriģents Mārtiņš Ozoliņš, “Zemnieka gods” un “Pajaci” ir ierasta savienība pasaules opernamu skatuvēs un bieži vien tikuši iekļauti arī Latvijas Nacionālās operas repertuārā. Abas operas vēsta par neuzticību attiecībās, kas noslēdzas ar traģēdiju, tēmas, kas bija viegli saprotamas skatītājiem 19. gadsimta nogalē un joprojām ir aktuālas mūsdienās.
Operu tematika un režisora redzējums
Pjetro Maskanji opera “Zemnieka gods” atklāj kāda Sicīlijas ciemata dzīvi, kurā idilliskais miers tiek izjaukts, to aptraipot ar nodevības un greizsirdības jautājumiem. Galvenā varone Santuca piedzīvo sirdsāpes, jo viņas līgavainis Turidu ir apžilbināts ar bagātā Alfio sievu Lolu. Santucas izmisums un viņas atklātā informācija par nodevību Alfio vedina uz neizbēgamu atriebību. Savukārt Rudžero Leonkavallo opera “Pajaci”, ko Aiks Karapetjans jau iestudējis Latvijas Nacionālajā operā 2019. gadā, vēsta par mīlestības un nodevības samezglojumiem klejojošu komediantu trupas dzīvē. Saspīlējums kulminē, kad trupas vadītājs Kanio atklāj savas sievas Nedas neuzticību, kas noved pie traģiska iznākuma uz skatuves, ko skatītāji redz kā daļu no izrādes.
Starptautiski atzīti mākslinieki un radošā komanda
Mārtiņš Ozoliņš, Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents un viens no prestižākajiem Latvijas diriģentiem, vada šo iespaidīgo dubultiestudējumu. Viņa starptautiskā karjera ietver sadarbību ar daudziem pasaules slaveniem orķestriem, kā arī uzstāšanos starptautiskos festivālos. Režisors Aiks Karapetjans, kurš plašāk pazīstams arī kā kino režisors, šajā iestudējumā ir centies uzsvērt itāļu kino estētiku, lai palīdzētu skatītājiem atpazīt darbības laiku un vietu, kā arī noticēt varoņu pārdzīvojumiem. Viņa iepriekšējie operu iestudējumi Latvijas Nacionālajā operā, piemēram, “Seviljas bārdzini” un “Fausts”, ir saņēmuši augstu novērtējumu. Radošajā komandā strādāja arī scenogrāfs un gaismu mākslinieks A. J. Vaisbārds, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, horeogrāfe Liene Grava un videomākslinieks Artis Dzērve.
Operu vēsture un nozīme
Pietro Maskanji “Zemnieka gods” tika komponēta rekordīsā laikā, lai piedalītos konkursā, un tā pirmizrāde Romā 1890. gadā izraisīja tūlītēju popularitāti. Interesanti, ka 1904. gadā šī opera tika izrādīta Latvijas Nacionālajā operā paša komponista muzikālajā vadībā viņa viesošanās laikā Rīgā. Savukārt Rudžero Leonkavallo opera “Pajaci” tika radīta 1892. gadā. Abas operas ir spilgti verisma piemēri, kas raksturo 19. gadsimta beigu dramatiskās, kaislīgas un bieži vien traģiskas cilvēku attiecības, attēlojot dzīvi bez liekas idealizācijas.
Lomās iekļautie mākslinieki
Operā “Zemnieka gods” galvenās lomas atveido Tatjana Trenogina (Santuca), Irma Pavāre (Lola), Raimonds Bramanis (Turidu), Artjoms Safronovs (Alfio) un citi. Operā “Pajaci” galvenajās lomās iejūtas Georgs Onjani (Kanio), Andris Ludvigs (Tonio), Artjoms Safronovs (Peppe), Inna Kločko (Nedda) un Dana Bramane (Silvio). Šis mākslinieku ansamblis sola spilgti atklāt operu dziļās emocijas un drāmu skatītāju priekšā.