Sarunu gaisotne
Šveices pilsētā Ženēvā trešdien turpinās trīspusējās Ukrainas, Krievijas un ASV miera sarunas, kuru mērķis ir rast risinājumus konflikta izbeigšanai. Lai gan ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs ir paudis, ka sarunās panākts progress, pagaidām nav ziņu par konkrētiem panākumiem. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, sarunu dalībnieku vidū, īpaši Ukrainas delegācijā, pastāv dažādi viedokļi par to, cik steidzami būtu jāpanāk vienošanās ar Krieviju.
Šīs ir trīspusējo sarunu trešās kārtas turpinājums, iepriekšējās tikās janvārī un februāra sākumā Abū Dabī. Sarunas Ženēvā, kas sākās otrdien, tiek rakturotas kā intensīvas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir izteicis gatavību virzīties uz mieru, taču vienlaikus paudis šaubas par Krievijas nopietno attieksmi pret diplomātiju, norādot, ka Krievija biežāk izvēlas raķešu triecienus nekā sarunas.
Delegāciju sastāvs un amatpersonu izteikumi
Amerikas Savienotās Valstis sarunās pārstāv īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs un prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners. Ukrainas delegācijas vadītājs ir Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, savukārt Krievijas pusi vada Vladimira Putina palīgs Vladimirs Medinskis.
Vitkofs platformā “X” (iepriekš tviteris) norādījis, ka abas puses vienojās informēt savus līderus un turpināt darbu pie vienošanās panākšanas. Umerovs savukārt pateicās ASV par starpniecību un informēja Eiropas sabiedrotos – Franciju, Lielbritāniju, Vāciju, Itāliju un Šveici – par sarunu rezultātiem, saskaņojot turpmākos soļus. Viņš uzsvēra, ka sarunas koncentrējušās uz praktiskiem jautājumiem un iespējamiem risinājumu mehānismiem.
Galvenie sarunu punkti un šķēršļi
Sarunu centrālais jautājums ir teritoriju nākotnes statuss, kas joprojām ir galvenais domstarpību avots starp Ukrainu un Krieviju. Tāpat tiek apspriesti pamiera mehānismi un to iespējamā starptautiskā uzraudzība, kā arī drošības garantijas un ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšana reģionā. Ukraina pieprasa konkrētas un juridiski saistošas drošības garantijas, kamēr Krievija saglabā stingru pozīciju attiecībā uz politiskajiem un teritoriālajiem nosacījumiem.
Neskatoties uz ASV centieniem veicināt diplomātiju, cerības uz strauju izrāvienu joprojām ir zemas, ņemot vērā Krievijas izvirzītās maksimālistiskās prasības. Papildus teritoriālajiem strīdiem pastāv domstarpības par tādiem jautājumiem kā Zaporižjas atomelektrostacijas kontrole un Rietumu karaspēka iespējamā loma Ukrainā pēc kara.
Starptautiskais konteksts un nākamie soļi
ASV prezidents Donalds Tramps pirms sarunu kārtas ir aicinājis Ukrainu aktīvi piedalīties sarunās un paudis cerību uz ātru vienošanos ar Krieviju, kas tiek interpretēts kā pastiprināts spiediens uz Kijivu. Krievijas preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs iepriekš norādījis, ka sarunās tiks apspriests plašāks jautājumu loks nekā iepriekšējās tikšanās reizēs. Krievijas mediji ziņoja, ka sarunās varētu tikt apspriests arī enerģētikas pamiers.
Lai gan sarunas tiek raksturotas kā lietišķas, nepieciešams progress panākt. Gan Vitkofs, gan Medinskis norādījuši uz turpmāku darbu pie vienošanās, liecinot, ka diplomātiskais process turpināsies. Tiek prognozēts, ka nākamās sarunu kārtas notiks tuvākajā laikā, lai gan konkrēti datumi vēl nav noteikti.