Rīgas pašvaldības centieni izkustināt iedzīvotājus no privātajām automašīnām: Vienotā biļete un mobilitātes punkti
Arvien pieaugošais automašīnu skaits uz Latvijas ceļiem, kas rada ievērojamu piesārņojumu un veicina klimata pārmaiņas, liek meklēt inovatīvus risinājumus, lai mudinātu cilvēkus izvēlēties videi draudzīgākus pārvietošanās veidus. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2030. gadam ir jāpanāk 55% siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums. Latvijā transports veido 31% no kopējām emisijām, tomēr iedzīvotāji joprojām dod priekšroku privātajam transportam. Lai mainītu šo tendenci, Rīgas pašvaldība ir uzsākusi vairākas iniciatīvas: mobilitātes punktu izveide, vienotās transporta biļetes ieviešana un zemo emisiju zonu plānošana. Vai šīs pārmaiņas spēs cilvēkus izkustināt no saviem auto un mazināt gaisa piesārņojumu?
Vienotās biļetes priekšrocības: ērta pārsēšanās un ietaupījums
Viens no jaunākajiem un praktiskākajiem risinājumiem ir “Rīgas vienotā biļete”, kas tika ieviesta 2025. gada jūlijā. Šī biļete paredzēta pasažieriem, kas izmanto gan AS “Pasažieru vilciens” pakalpojumus, gan “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu. Par diviem eiro iespējams iegādāties vienu dienas biļeti vilcienam A zonas maršrutā un vienu 90 minūšu biļeti autobusiem, trolejbusiem un tramvajiem Rīgā. Šāda biļete ļauj ietaupīt vienu eiro katrā braucienā, salīdzinot ar divu atsevišķu biļešu iegādi. Tās mērķis ir padarīt sabiedrisko transportu pieejamāku, ērtāku un konkurētspējīgāku, veicinot vienkāršu un saprotamu pārsēšanos starp dažādiem transporta veidiem. Biļete ir pieejama digitālā formātā – “Vivi Latvija” mobilajā lietotnē un vivi.lv tīmekļvietnē. Lai gan biļetes cena netiek samazināta personām ar atvieglojumiem, svētku dienās, kad sabiedriskais transports Rīgā ir bez maksas, vienotā biļete netiks piedāvāta. Šis ir pirmais solis ceļā uz ciešāku sabiedriskā transporta integrāciju, un tiek plānots paplašināt biļešu iegādes iespējas. Interesanti, ka automašīnu skaits Latvijā pieaudzis par 20% desmit gados, sasniedzot 0,8 miljonus, un 90% no pārvietošanās veidiem ir privātās automašīnas, kamēr sabiedriskais transports veido tikai 10-15%. Arī automašīnu vidējais vecums ir ievērojams – puse transportlīdzekļu ir no 10 līdz 20 gadiem veci, ceturtā daļa – vēl vecāki. Tas liek uzdot jautājumu par to videi draudzīgumu.
Zemo emisiju zonas: cīņa pret gaisa piesārņojumu
Viena no ambiciozākajām iniciatīvām ir zemo emisiju zonu (ZEZ) izveide Rīgas centrā, kas plānota līdz 2027. gadam. ZEZ mērķis ir samazināt autotransporta radīto gaisa piesārņojumu, uzlabot gaisa kvalitāti un mazināt troksni pilsētā. Plānots, ka zona aptvers Vecrīgu, Rīgas vēsturisko centru līdz dzelzceļa lokam, kā arī teritoriju no Centrāltirgus līdz Lāčplēša ielai. Lai kontrolētu satiksmi, tiks izmantotas kameras ar automātisko numurzīmju nolasīšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu, Rīgā līdz 2027. gada otrajai pusei ir jāievieš zemo emisiju zona. Šī iniciatīva ir daļa no plašāka plāna samazināt transporta radīto piesārņojumu, kas kopumā veido 97% no visām SEG emisijām ceļu transportā. Lai gan sākotnēji iecerēts ieviest maksu par iebraukšanu centrā sastrēgumu laikā, ZEZ paredz stingrākus ierobežojumus automašīnām. Lai nodrošinātu pāreju uz videi draudzīgāku transportu, ir nepieciešama alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība. Pašlaik Rīgā ir reģistrēti 284 tūkstoši transportlīdzekļu, no kuriem liela daļa ir ar augstām emisijām. Interesanti, ka elektroauto īpatsvars Latvijā tikai nesen pārsniedzis 1%.
Mobilitātes punkti: jauns koncepts pilsētas centros
Viena no jaunākajām tendencēm mobilitātes jomā ir “mobilitātes punktu” izveide. Rīgā jau ir izmēģināti vairāki šādi pilotprojekti, piemēram, Zemitāna laukumā izveidotais punkts, kas apvieno elektroskūteru un velosipēdu novietnes, mini velosipēdu darbnīcu un soliņu. Šādu punktu mērķis ir papildināt transporta līdzekļu klāstu un uzlabot mobilitātes tīklu ar videi draudzīgiem risinājumiem. Citi izmēģinātie risinājumi ietver attālināti vadāmus autonomus transportlīdzekļus un stāvvietas personīgo elektrisko skrejriteņu uzglabāšanai un uzlādei. Šīs iniciatīvas ir daļa no plašākas stratēģijas, lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti un samazinātu autotransporta radīto piesārņojumu.
Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Lai gan Rīgas pašvaldība aktīvi strādā pie jaunu mobilitātes risinājumu ieviešanas, joprojām pastāv ievērojami izaicinājumi. Cilvēku paradumu maiņa ir lēns process, un daudzi joprojām dod priekšroku privātajām automašīnām, īpaši ņemot vērā Latvijas plašumus un atšķirības starp pilsētu un lauku teritorijām. Ir nepieciešama ne tikai infrastruktūras attīstība, bet arī sabiedrības izglītošana un motivēšana. Turklāt, lai sasniegtu ES noteiktos klimata mērķus, ir svarīgi ne tikai samazināt emisijas, bet arī nodrošināt pāreju uz videi draudzīgāku autoparku. Tiek prognozēts, ka zemo emisiju zonu ieviešana Rīgā varētu sākties līdz 2027. gadam, taču līdz tam vēl jāpaveic daudz darāmā, lai nodrošinātu, ka šie pasākumi patiešām noved pie ilgtspējīgas un tīrākas pilsētvides.