Pamatizglītības standarts neparedz vienādas iespējas
Neskatoties uz vienoto valsts pamatizglītības standartu, Latvijas skolās netiek nodrošināta vienlīdzīgi kvalitatīva pamatizglītība visiem bērniem. Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija atklāj, ka mācību apjoms, vērtēšanas pieejas un atbalsta nodrošinājums skolās būtiski atšķiras, tādējādi ietekmējot skolēnu mācību rezultātus un turpmākās izglītības iespējas. Kā ziņo avīze Diena, 2025. gada 1. oktobrī Latvijā pamatizglītības programmās mācījās vairāk nekā 183 600 skolēni 583 skolās. Lai gan pašvaldību izdevumi vispārējai izglītībai pēdējos gados ir pieauguši līdz vairāk nekā 900 miljoniem eiro, tas nav garantējis vienādu kvalitāti visās skolās.
Atšķirības mācību priekšmetu apjomā un atbalstā
Galvenais iemesls nevienlīdzībai ir fakts, ka pamatizglītības standarts pieļauj plašas atkāpes mācību priekšmetu apguves apjomā un īstenošanā. Piemēram, matemātikā standarts paredz 1501 mācību stundu, taču skolas var šo skaitu mainīt par 25%, radot pat 751 stundas starpību starp skolām. Līdzīgas atšķirības konstatētas arī citos priekšmetos, piemēram, dizainā un tehnoloģijās stundu skaits var samazināties līdz pat 50%, bet datorikā – par 40%. Revīzijā arī konstatēts, ka bieži vien netiek nodrošināts pat plānotais stundu apjoms, piemēram, trīs gadu laikā matemātikā notikušas līdz 46% mazāk stundu nekā paredzēts.
Revidenti norāda arī uz atbalsta personāla trūkumu un nepietiekamo pieejamību. Aprēķināts, ka vienam skolēnam ar valodas traucējumiem logopēds vidēji var veltīt tikai 11 minūtes nedēļā, bet psihologs – 14 līdz 18 minūtes. Tas tiek uzskatīts par nepietiekamu pilnvērtīgam atbalstam. Tāpat tiek uzsvērts, ka pedagoga palīgiem būtu primāri jānodrošina atbalsts 1.–3. klasē, taču praksē tas ne vienmēr ir pietiekams.
Izglītības ministrija apzinās problēmas un plāno risinājumus
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atzīst Valsts kontroles revīzijas nozīmīgumu un apstiprina, ka tā sniedz pamatu turpmāku lēmumu pieņemšanai un reformu īstenošanai. IZM norāda, ka daļa no revīzijā konstatētajiem jautājumiem jau tiek risināti, piemēram, tiek strādāts pie jauna pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas, pilnveidota izglītības iestāžu akreditācija un tiek pārskatīts valsts pamatizglītības standarts. Ministrija plāno arī izstrādāt skaidrus kvalitatīvas izglītības kritērijus un veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos 2026. gadā un turpmāk.
Tomēr IZM arī norāda, ka daļa revīzijas secinājumu, kas balstīti uz datiem no 2021. līdz 2024. gadam, vairs pilnībā neatspoguļo pašreizējo situāciju, jo izglītības sistēmā jau notiek būtiskas pārmaiņas. Lai gan Valsts kontrole aicina nodrošināt pietiekamu atbalsta personālu, IZM pārstāvji norāda, ka individuāls atbalsta speciālists katram skolēnam nav nepieciešams, jo ne visiem tāds ir vajadzīgs.
Vecāku bažas par izglītības kvalitātes atšķirībām
Sabiedrības aptaujas arī apliecina vecāku bažas par izglītības kvalitātes atšķirībām. Aptaujā, ko veica vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”, 96% vecāku norādījuši, ka izglītības kvalitāte Latvijas skolās atšķiras, kas nav pieņemami. Vecāku ieskatā visās skolās nepieciešama vienlīdz augsta izglītības kvalitāte, individuālais atbalsts, kvalificēti skolotāji, laba infrastruktūra un pārvaldība. Vecākus uztrauc arī citi jautājumi, piemēram, viedierīču lietošana skolās, bērnu uztura paradumi un attieksme pret pienākumiem mājās.
Lai gan Latvijas izglītības sistēma kopumā nodrošina labus rezultātus pamatprasmju jomā, pastāv grūtības ar ģeogrāfisko nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi kvalitatīvai izglītībai. Tiek uzsvērts, ka nepieciešami pastāvīgi centieni un efektīva uzraudzība, lai reformu rezultātā uzlabotu kvalitāti un efektivitāti visos izglītības līmeņos.