Verismo operdramatika atdzīvojas Rīgā ar diviem iestudējumiem vienā vakarā

Latvijas Nacionālajā operā 17. februārī notika divu spilgtu itāļu verismo operas pērļāmju – Pjetro Maskanji operas “Zemnieka gods” jauniestudējums un Rudžero Leonkavallo operas “Pajaci” atjaunojums.

Mūziālais vadītājs ir īpaša mākslinieks, kurš spēj uzburt veselu pasauli ar skaņu palību. Latvijas Nacionālajā operā diriēņa pults aiz tiem, kuri radī abi iestudējumi, ir Mārtiņš Ozoliņš. Viņa muzikālajā vadība kopā ar Aika Karapetianā režiju radī uz skatuves jūsmeklīgu iestudējumu, kas piepildīts ar kaislīmi, nodevīu un greizsirdību. “Zemnieka gods” ir jauniestudējums, kas sniedz svaigu skatījumu uz klasisko stāstu, savukārt “Pajaci” ir iepriekšējās Karapetianā veiksmīīņās izrādes atjaunojums, kas atkal iekaros skatītāju sirdis. Abi darbi, kas radīti 19. gadsimta beigās, ir spilgti “verismo” piemēri, prāšot uz skatuves patiesas un neizskaistinātas emocijas. Šie abi stāstiī, kas kaislības, greizsirdību un neuzticību dēļ beidzas traġiski, saglabā savu aktualitāti.

Radošā komanda aiz priekāmumiem

Šī iespaidīgie opermūziķas vakari nav iedomājami bez talantīgas komandas, kas strādājusi aiz aizmigušajiem priekāmumiem. Par scenogrāfiju un gaismu dizainu parūpējies AJ Vaisbārds, kura darbiem raksturīgas spēlīgas gaismu spēles un telpiskie risinājumi.

Kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, kura ir Latvijas Nacionālās operas galvenā kostīmu māksliniece, radījusi tērpus, kas ne tikai papildina vizuālo baudījumu, bet arī dziļāk īstenos varoņu raksturus un laikmetu. Viņas darinātie tērpi ir apbalvoti ar vairākām balvām, tai skaitā ar Lielo mūziķas balvu.

Horeogrāfe Liene Grava, kura ieguvusi “Spēlmaņu nakts” balvu “Gada kustību māksliniece”, radījusi kustību partijas, kas papildina operu dramatisko spriegumu un emocionālo dziķumu.

Videomākslinieks Artis Dzērve, kurš ieguvis “Spēlmaņu nakts” balvu kā “Gada videomākslinieks”, ir radī vizuālos risinājumus, kas papildina stāstu un pieķer jaunās dimensijas operu izpratnei. Dzērve uzsver, ka “labs videomākslinieks nemēģinās uzspiest gāzes pedālim un izrauties priekšplānā; viņš mēģinās vienmēr būt kopīgajā sajūtā”.

Par operām: Zemnieka gods un Pajaci

“Zemnieka gods” (Cavalleria rusticana), ko Pjetro Maskanjī komponējis rekordīżā laikā, piedzīvojis pirmizrādi 1890. gadā Romā un tō kķuva par vienu no populārākajām “verismo” operām. Tā ārstē stāstu par greizsirdību un nodevību Sicīlijas ciematā. “Pajaci” (Pagliacci), ko Rudžero Leonkavallo radī 1892. gadā, atspoguķo kaislību un nodevību klejojošu komēdiantu trupas Dzīvē, kulminējot traģiskā notikumā uz skatuves. Operas bieži tiek uzvestas kopā, jo toņās kopīgās tēmas un emocionālā intensitāte.

Abas operas ir spilgti piemēri “verismo” stilam, kas nozīmē “patiesumu” vai “reālismu” opermūzikā. Tās izceļāsies ar spēcīgām, bieži vien traģiskām emocijām, kas atspoguķo ikdienas cilvēku dzīvju drāmu.

Svarīgākie lomās

Operas “Zemnieka gods” pirmajās izrādēs galvenās lomās iejutās Tatjana Trenogina (Santuca), Irma Pavāre (Santuca), Raimonds Bramanis (Turiddu), Artjoms Safronovs (Turiddu), Jāņis Apeinis (Alfio) un Daniils Pogoriless (Alfio).

Operā “Pajaci” galvenās lomās redzami Aleksandrs Antoņenko (Canio), Andris Ludvigs (Canio), Artjoms Safronovs (Tonio), Inna Kločko (Nedda), Dana Bramane (Nedda), Jāņis Apeinis (Silvio) un Rinalds Kandalincevs (Silvio).

Operu vēsture Latvijas Nacionālajā operā

“Zemnieka gods” pirmo reizi Latvijas Nacionālās operas skatuvē skanēja 1904. gadā komponista Pjetro Maskanji paša muzikālajā vadība viesošanās Rīgas Pilsētas teātrī. “Pajaci” iepriekš tika iestudēti Aika Karapetianā režijā 2019. gadā. Vēsturiski šīs divas operas bieži vien tikušas uzvestas kopā, un tas ir ierasts “Cav/Pag” divkonis pasaules opermūzikas norisēs.