Mākslinieka aiziešana
Sestdien, 21. februārī, 77 gadu vecumā mūžībā devies latviešu gleznotājs un performance mākslinieks Miervaldis Polis. Par to paziņojis Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) savā sociālo tīklu kontā.
Miervaldis Polis tiek rakturots kā viena no spilgtākajām un konceptuāli nozīmīgākajām personībām latviešu laikmetīgajā mākslā. Kā ziņo avīze Diena, viņš bija gleznotājs, performanču meistars, domātājs, provokators un estēts, mistifikators, filozofētājs un dzīves mākslinieks, kura radošā klātbūtne vairāku gadu desmitu garumā neatlaidīgi izaicināja skatītāja uztveri un paplašināja mākslas robežas.
Karjeras sākums un fotoreālisms
Polis latviešu mākslas dzīvē pārliecinoši ienāca 20. gadsimta septiņdesmitajos gados. Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas Monumentālās glezniecības darbnīcas absolvēšanas 1975. gadā, viņš drīz kļuva par vienu no sava laika novatoriem. Par leģendāru notikumu Latvijas mākslas vēsturē kļuva 1974. gadā, kopā ar gleznotāju un toreizējo dzīvesbiedri Līgu Purmali, sarīkotā izstāde Rīgas Centrālā poligrāfiķu kluba telpās. Šajā izstādē eksponētie darbi tiek uzskatīti par pirmajiem fotoreālisma paraugiem latviešu mākslā. Viņa darbi bieži vien darināti, imitējot fotogrāfijas, ar apbrīnojamu tehnisko meistarību radot optisku ilūziju par priekšmetu materialitāti.
Performances un «Bronzas cilvēks»
20. gadsimta astoņdesmitajos gados Miervaldis Polis sāka eksperimentēt ar performances mākslu, ko pats dēvēja par “spontāno” jeb “fantomu teātri”. Plašu atpazīstamību ieguva 1986. gadā dibinātais “Ego centrs” un 1987. gadā radītais “Bronzas cilvēka” tēls. Šīs akcijas gandrīz vienmēr norisinājās atvērtā publiskā telpā, provocējot nejaušo skatītāju un veidojot tiešu, bieži neparedzamu dialogu starp mākslu un ikdienu. Viena no zināmākajām akcijām bija viņa pastaiga pa Rīgas ielām, tērpies no galvas līdz kājām bronzas krāsas apģērbā.
Portretu glezniecība un sabiedriskā nozīme
Pakāpeniski par centrālo žanru Poļa daiļradē kļuva portrets. Viņš radījis daudzskaitlīgus pašportretus, tuvinieku, kultūras un sabiedrības darbinieku attēlus. Nozīmīgi ir arī viņa pasūtījuma portreti, kas veido savdabīgu laikmeta seju galeriju. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Polis kļuva pazīstams arī kā Latvijas “galma gleznotājs”, gleznojot Latvijas elites pārstāvju portretus, tai skaitā bijušo Valsts prezidentu Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas portretus.
Mantojums
Miervaldis Polis (dzimis 1948. gada 23. jūlijā Rīgā) bija mākslinieks, kura radošais mantojums, kas ir vienlaikus laikmeta liecība un tā aktīvs veidotājs, ievērojami pārdzīvos savu autoru un turpinās dzīvot izstāžu praksē, pētniecībā un skatītāju pieredzē. Viņš ir un paliks par leģendāru personību Latvijas mākslā. Viņa darbi un rīcība vienmēr lika skatītājam apstāties un pārvērtēt to, ko mēs redzam un saprotam.