Ieguldījumi dod vairāk nekā saņemts nodokļos
AS “RB Rail” vadība, tajā skaitā tās valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis, uzsver, ka Latvijas valsts no kopuzņēmuma “RB Rail” darbības nodokļos patiesībā gūst ievērojami vairāk, nekā sākotnēji iegulda. Šis apgalvojums balstās uz aprēķiniem, kas parāda, ka par katru eiro, ko Latvija investē projektā, atpakaļ valsts kasē tiek saņemti trīs eiro. Šī pozitīvā bilance ir īpaši izdevīga Latvijai, jo “RB Rail” ir reģistrēts tieši šeit, nodrošinot, ka visi ar projektu saistītie nodokļu ieņēmumi, tai skaitā no Eiropas Savienības finansētajām algām, nonāk Latvijas budžetā.
Šī gada budžeta dati bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rāda, ka kopuzņēmuma budžets ir 38 miljoni eiro. Latvijas līdzfinansējums šajā gadā paredzēts 6,9 miljonu eiro apmērā, savukārt “RB Rail” plāno samaksāt Latvijā nodokļos 7,2 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka pat bez PVN aprēķina, Latvijas tiešais ieguvums no “RB Rail” darbības šogad ir 0,4 miljoni eiro. Salīdzinājumam, pagājušajā gadā Latvijas līdzfinansējums bija 1,7 miljoni eiro, bet “RB Rail” nodokļos samaksāja 5,1 miljonu eiro, radot Latvijai vairāk nekā 3,4 miljonu eiro ieguvumu.
Projekta ekonomiskais pienesums un nodarbinātība
Jau pirms dzelzceļa pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā, projekts “Rail Baltica” aktīvi veicina Latvijas tautsaimniecību. Būvniecības darbos Rīgas Centrālajā mezglā un Rīgas lidostā pēdējo piecu gadu laikā ir nodarbināti aptuveni 4000 darbinieku, no kuriem 90% ir vietējais darbaspēks. Kopumā “Rail Baltica” īstenošanā Latvijā piedalās vairāk nekā 300 vietējo un 20 starptautisku uzņēmumu.
Finanšu direktors Ojārs Daugavietis, kurš nesen iecelts jaunā amatā, uzsver, ka arvien svarīgāk kļūst cieši sadarboties ne tikai ar Baltijas valstu valdībām, bet arī ar ES institūcijām, lai nodrošinātu finansējumu turpmākajiem projekta posmiem. Viņš piebilst, ka ir jāņem vērā mainīgais ekonomiskais un ģeopolitiskais konteksts un jāizvērtē papildu finanšu instrumenti, kas varētu papildināt ES atbalstu.
Finansējuma modelis un stratēģiskā nozīme
“RB Rail” piedāvā vienotu finansēšanas modeli, lai paātrinātu “Rail Baltica” būvniecību Baltijā, uzsverot nepieciešamību Baltijas valstīm vienoties par noteiktu ikgadējo finansējuma summu kopuzņēmumam. Tas ļautu izvairīties no ikgadējām diskusijām par nepieciešamo speciālistu skaitu un atalgojumu, nodrošinot projekta vadības nepārtrauktību un ļaujot koncentrēties uz tehnisko un praktisko realizāciju.
Pašreizējā situācijā, kad Eiropas Savienības finansējums tiek primāri novirzīts tieši būvniecības darbiem, pašām Baltijas valstīm arvien vairāk jāiegulda projekta vadīšanā un koordinēšanā. Neskatoties uz izaicinājumiem, projekta mērķis paliek nemainīgs – izbūvēt trūkstošo Eiropas standarta platuma dzelzceļa posmu Baltijas valstīs, savienojot reģionu ar Poliju un pārējo Eiropu.
Projekta “Rail Baltica” nozīmīgums ir pieaudzis arī Latvijas un Baltijas valstu drošības kontekstā, ko īpaši izcēlis satiksmes ministrs Atis Švinka, norādot uz militārās mobilitātes aspektu. Tiek meklētas arī iespējas piesaistīt finansējumu no ES Militārās mobilitātes fonda, jo projekts nodrošina savienojumu ar Eiropu kravu transportēšanai un savienojumus ar militārajām bāzēm.
Ietaupījumi un turpmākie soļi
Pārskatot projektēšanas, būvniecības un administratīvos izdevumus, “RB Rail” un “Eiropas Dzelzceļa līnijas” ir izdevies panākt ievērojamu finanšu ietaupījumu, ko plānots novirzīt projekta tālākai īstenošanai. Tiek lēsts, ka papildu ietaupījumus aptuveni 400 miljonu eiro apmērā varētu nodrošināt trokšņu barjeru un atsevišķu ceļu pārvadu skaita samazināšana.
Pašreizējais Eiropas Savienības finansējums, kas piešķirts projekta turpināšanai, ļaus nodrošināt pamattrases būvniecību un citus būtiskus pasākumus. Latvijas premjere Evika Siliņa ir norādījusi, ka finansējums “Rail Baltica” projekta turpināšanai Latvijai pietiek vairākiem gadiem, taču ir nepieciešams vienoties par kopējiem projekta cenu griestiem.
Lai gan projekta kopējās izmaksas Latvijā tiek lēstas ap 9,6 miljardiem eiro, sadalot to posmos un veicot pagaidu risinājumus, ir iespējams iekļauties 6,4 miljardos eiro. Lai nodrošinātu Latvijas starptautisko saistību izpildi un panāktu posma funkcionalitāti, ir nepieciešams rast papildu finansējumu aptuveni četriem miljardiem eiro.