Eirozonas inflācija un Euribor: Ekspertu prognozes 2026. gadam

Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi par bāzes procentu likmēm eirozonā lielā mērā ir atkarīgi no inflācijas rādītājiem, to dinamikas un tuvākās perspektīvas prognozēm. Šobrīd ekonomisti prognozē, ka inflācijas līmenis eirozonā turpinās stabilizēties un samazināties, savukārt Euribor likmes, visticamāk, paliks stabila, nedaudz svārstoties. Tas sniedz prognozes par relatīvi stabilu aizņemšanās izmaksu vidi.

Inflācijas dinamika eirozonā

Analītiķi prognozē, ka eirozonas inflācija 2026. gadā vidēji varētu sasniegt aptuveni 1.8%, paliekot zem ECB noteiktā 2% mērķa līmeņa visa gada garumā. Atsevišķas prognozes liecina, ka jau 2026. gada aprīlī eirozonas inflācija pilnībā sasniegs ECB mērķi. Šo samazinājumu galvenokārt veicina enerģijas cenu krituma ietekme, kas turpināsies arī 2027. gadā. Lai gan pamatinflācija, kas neietver enerģijas un pārtikas cenas, ir saglabājusies augstāka, to veicina algu pieaugums un darbaspēka trūkums. Tomēr kopumā inflācijas tendence ir lejupslīdoša, liecinot par monetārās politikas efektivitāti.

Euribor likmju prognozes

Saistībā ar inflācijas stabilizēšanos, arī Euribor likmju prognozes liecina par mērenu samazinājumu vai stabilu līmeni 2026. gadā. Daži analītiķi paredz, ka Euribor likmes varētu noslīdēt zem 2.2% līmeņa, pārtraucot iepriekšējo pieauguma tendenci. Prognozes paredz, ka līdz 2026. gada septembrim 6 mēnešu Euribor varētu sasniegt 2.15%, ar nelielu pieaugumu gada beigās līdz aptuveni 2.17%. Citi avoti prognozē 3 mēnešu Euribor likmes svārstības ap 2.0-2.1% līmeni visa gada garumā, savukārt citās prognozēs 12 mēnešu Euribor paredzēts aptuveni 2.198% līmenī šī gada februārī, ar prognozētu kritumu līdz 2.101% aprīlī un stabilizāciju ap 2.0% līmeni gada otrajā pusē. Kopumā visas prognozes norāda uz Euribor likmju stabilizāciju un iespējamu nelielu kritumu, kas nozīmē, ka aizņēmumu izmaksas paliks relatīvi paredzamas.

ECB loma un turpmākā monetārā politika

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome šobrīd prognozē, ka procentu likmes netiks mainītas visā 2026. gadā, saglabājot monetārās politikas stabilitāti. Lai gan daži tirgus dalībnieki spekulē par iespējamu korekciju gada otrajā pusē, galvenais scenārijs paredz esošo likmju saglabāšanu. ECB turpmāk pieņems lēmumus, balstoties uz inflācijas perspektīvas un to apdraudošo risku novērtējumu, kā arī citus tautsaimniecības un finanšu datus. Pašreizējais bāzes procentu likmju līmenis, kas saglabājas kopš 2025. gada jūnija, ir pietiekami zems, lai stimulētu kreditēšanas pieprasījumu, bet vienlaikus pietiekami augsts, lai neprovocētu inflācijas kāpumu.

Ietekme uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotājiem

Latvijā inflācija joprojām tiek prognozēta augstāka nekā eirozonas vidēji, proti, 2026. gadā tā varētu sasniegt 3.2%. Šo situāciju lielā mērā uztur algu pieaugums un noturīgi augstās pārtikas cenas. Tomēr, neskatoties uz augstāko inflācijas līmeni, Latvijas ekonomika prognozē 1.7% izaugsmi 2025. gadā, ko virzīs investīcijas, privātais patēriņš un eksports, un paredzams, ka izaugsme turpināsies arī 2026. gadā. Tiek prognozēts, ka uzņēmumu un hipotekārā kreditēšana reģionos turpinās augt, kas liecina par pieaugošu banku apetīti kreditēt un stabilitāti finanšu tirgū. Stabilā Euribor likmju prognoze nodrošinās paredzamību aizdevumu maksājumos gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Secinājumi

Kopumā tuvākā perspektīva eirozonā un Latvijā liecina par inflācijas stabilizēšanos un mērenu Euribor likmju samazinājumu vai stabilu līmeni. Lai gan Latvijā inflācija saglabāsies augstāka nekā vidēji eirozonā, kopējā ekonomiskā situācija un prognozes par kreditēšanas attīstību liecina par noturību un paredzamību finanšu tirgū. Turpmākie ECB lēmumi paliks cieši saistīti ar inflācijas dinamikas novērtējumu, taču pašreizējā tendence ir stabilizācijas virzienā.