Nepieciešams stiprināt ES Austrumu robežu
Latvijas Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums, kas izskatīts valdības sēdē, uzsver nepieciešamību pēc papildu atbalsta Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas valstīm nākamajā daudzgadu budžetā. Īpaši tiek izceltas reģioni, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, jo tie saskaras ar unikāliem drošības un sociālekonomiskiem izaicinājumiem. Šī nostāja tiks prezentēta arī Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sēdē Briselē 26. februārī.
Drošības izmaksas un ekonomiskā attīstība
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens norādījis, ka nākamajam ES daudzgadu budžetam ir izšķiroša nozīme, lai līdzsvarotu drošības izmaksas un ekonomiskās attīstības vajadzības. Viņaprāt, austrumu robežas dalībvalstis jau šobrīd nes lielu atbildību par visas Eiropas ārējās robežas drošību, un šīs atbildības finansēšanai jābūt kopīgai un solidārai.
Elastība un drošības prioritātes
Latvijas ieskatā, esošie un plānotie ES fondu instrumenti jau šobrīd ļauj elastīgāk pielāgot investīcijas nacionālajām prioritātēm, tostarp drošībai un aizsardzībai. Tomēr ir svarīgi nodrošināt pietiekamas elastības iespējas arī turpmākajos plānošanas periodos, jo sociālekonomiskie un drošības izaicinājumi Latvijai kā Krievijas un Baltkrievijas robežvalstij saglabāsies arī paredzamā nākotnē. Tāpēc tiek uzsvērta nepieciešamība pēc plašas investīciju attiecināmības un elastības resursu pārdalē, īpaši krīžu gadījumos, un drošības prioritāšu iekļaušana ES finansējumā.
Kopīgā Baltijas valstu nostāja
Baltijas valstis kopīgajā nostājas dokumentā atzīst Eiropas Komisijas (EK) identificētos izaicinājumus austrumu pierobežas reģionos, taču uzsver, ka to risināšanai nepieciešami papildu resursi nākamajā ES daudzgadu budžetā. Šī nostāja paredz stingrāku Eiropas Savienības atbalstu reģioniem, kas tieši saskaras ar ģeopolitiskiem riskiem un drošības problēmām, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā. Tiek uzsvērts, ka reģiona drošības stiprināšana ir visu ES dalībvalstu kopīgās interesēs.