Centrālās vēlēšanu komisijas skaidrība par balsu skaitīšanu gaidāma nākamnedēļ
Latvijā drīzumā gaidāms skaidrojums par to, kādā veidā tiks organizēta balsu skaitīšana nākamajās, 2026. gada 3. oktobrī paredzētajās Saeimas vēlēšanās. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) plāno sniegt šo informāciju nākamnedēļ, 8. oktobrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē. Šajā sēdē plānots izvērtēt šovasar notikušās pašvaldību vēlēšanas un apspriest nepieciešamos uzlabojumus. Lai gan oficiāla informācija vēl nav sniegta, neoficiāli zināms, ka CVK vēl nav veikusi savu galējo izvērtējumu par iepriekšējo vēlēšanu norisi.
Pašvaldību vēlēšanu tehniskās problēmas rada bažas par nākotni
Šā gada pašvaldību vēlēšanas iezīmējās ar vairākām tehniskām problēmām, kas radījušas nopietnas bažas par gaidāmo parlamenta vēlēšanu norisi. Galvenās problēmas radās ar digitālās balsu skaitīšanas sistēmas „SKEN IS” darbību, kas naktī pēc iecirkņu slēgšanas nespēja izturēt slodzi un apkopot ieskenētos biļetenus. Tas piespieda daudzus vēlēšanu iecirkņus atgriezties pie manuālas balsu skaitīšanas, kas prasīja ievērojamu papildu darbu no iecirkņu darbiniekiem un ievērojami paildzināja rezultātu apkopošanu. Šī pieredze ir likusi uzdot jautājumu, vai nākamgad Saeimas vēlēšanās balsis varēs apkopot ar skeneru palīdzību, vai tomēr būs jāatgriežas pie pilnīgi manuālas skaitīšanas. Atbildīgo institūciju pārstāvji gan cenšas mierināt, ka vēlēšanas notiks, taču skaidrības par konkrēto metožu izvēli vēl nav.
Iestādes novērtē kļūdas un plāno uzlabojumus
Lai gan CVK vēl nav veikusi savu galīgo izvērtējumu, tiek pieņemts, ka nākamnedēļ paredzētajā sēdē tiks sniegts audita rezultātu apkopojums par vēlēšanu sistēmas trūkumiem un iespējamiem risinājumiem. Šīs neveiksmes ir novedušas pie vairākām personu demisijām un atstādināšanām, tostarp bijusī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre un Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors ir zaudējuši amatus. Pašreizējais CVK vadītājs Māris Zviedris, kurš šo fiasko laikā vadīja Rīgas vēlēšanu komisiju, ir atzinis, ka pieredze bijusi „pilnīgi nepieņemama” un izraisījusi tūkstošiem vēlēšanu darbinieku bezdarbību. Tiek runāts par iespējamu hibrīda variantu balsu skaitīšanā, taču konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti.
Kiberdrošības riski un sabiedrības uzticība
Papildus tehniskajām problēmām, pastāv arī nopietni kiberdrošības riski, kas varētu apdraudēt gaidāmās Saeimas vēlēšanas. “CERT.lv” vadītāja vietnieks Varis Teivāns uzsver, ka kiberuzbrukumi ir kļuvuši par ikdienu un ģeopolitiskais saspīlējums tos padara par būtisku ietekmes un izlūkošanas instrumentu. Tiek prognozēts, ka mēģinājumi ietekmēt vēlēšanu norisi un rezultātus būs arī turpmāk, īpaši vērsti uz sistēmām, kas pieejamas internetā, piemēram, vēlēšanu rezultātu attēlošanas vietnēm. Šādu uzbrukumu mērķis ir radīt šaubas, diskreditēt un izraisīt sabiedrības rezonansi. Šie faktori kopā rada spriedzi un neziņu par Latvijas demokrātisko procesu integritāti, liekot sabiedrībai un politiķiem pievērst īpašu uzmanību nepieciešamajiem uzlabojumiem pirms nākamajām parlamenta vēlēšanām.