Rīga, 22. septembris – Latvijas Republikas tiesībsardzes amatā nesen ieceltā Karina Palkova nolēmusi likt jaunu akcentu savā darbībā, uzsverot nepieciešamību Tiesībsarga institūcijai būt pieejamai ne tikai galvaspilsētā, bet arī visos Latvijas reģionos. Šis solis tiek sperti, lai nodrošinātu, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, neatkarīgi no dzīvesvietas, var saņemt nepieciešamo palīdzību un atbalstu cilvēktiesību jautājumos.
Prioritātes un vīzija
Karina Palkova, kas ir pazīstama kā Rīgas Stradiņa universitātes profesore un zvērināta advokāte ar ilggadēju pieredzi, savas prioritātes tiesībsarga amatā ir noteikusi ļoti skaidri. Viņa vēlas stiprināt bērnu tiesību aizsardzību, pievēršot īpašu uzmanību drošībai gan skolās, gan digitālajā vidē, kā arī risināt vardarbības gadījumus ģimenēs. “Mēs nevaram runāt par izrāvienu demogrāfijā, ja drošība ģimenes ietvarā nav nodrošināta,” uzsvēra Palkova, norādot uz datu balstītu nepieciešamību fokusēties uz šiem akūtajiem problēmjautājumiem.
Vēl viena svarīga joma Palkovas darba plānā ir digitālā drošība un cilvēktiesību nodrošināšana tiešsaistes vidē. Lai gan iepriekšējie tiesībsargi ir veikuši nozīmīgu darbu, Palkova uzskata, ka ir nepieciešams “atsvaidzināt” institūcijas darbību, nodrošinot tās atvērtību un pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Viņa arī vēlas atjaunot Tiesībsarga biroja prestižu un sabiedrības uzticību, kas, pēc viņas domām, iepriekšējos gados ir mazinājusies.
“Negribas, lai tas ir kārtējais atzinums, kurš paliks plauktā. Negribas, lai cilvēki piedzīvo vilšanos. Ir jābūt skaidrai jēgai šai iestādei,” pauda Palkova, norādot uz nepieciešamību pārmainīt institūcijas strukturālo kārtību un pārskatīt uzdevumus un funkciju sadalījumu.
Reģionālā pieejamība – jauns solis uz priekšu
Viena no Palkovas būtiskākajām idejām ir padarīt Tiesībsarga institūciju fiziski pieejamāku ārpus Rīgas. Līdz šim daudzas sabiedrības grupas, īpaši dzīvojot attālākās Latvijas vietās, ir saskārušās ar grūtībām piekļūt nepieciešamajām konsultācijām un atbalstam. Palkova paredz, ka tas tiks panākts, veidojot ciešāku sadarbību ar reģionālajām pašvaldībām un citām iestādēm, lai nodrošinātu regulāru klātbūtni un iespēju vērsties pēc palīdzības arī ārpus galvaspilsētas. Tas nozīmē, ka cilvēktiesību aizsardzība vairs nebūs tikai Rīgas privilēģija, bet kļūs par reālu iespēju ikvienam Latvijas novadam.
Šis solis ir īpaši svarīgs, ņemot vērā, ka daudzas problēmas, kas skar cilvēktiesības, ir raksturīgas arī reģioniem, piemēram, sociālās atstumtības, veselības aprūpes pieejamības vai izglītības jautājumi. Līdz šim bieži vien šīs problēmas tika risinātas ar kavēšanos vai nemaz netika uzklausītas, jo cilvēkiem nebija vienkāršas iespējas sazināties ar Tiesībsarga biroju. Palkovas iecerētā pieejamība ļaus šo plaisu aizpildīt un nodrošinās, ka neviena problēma netiks atstāta novārtā.
Profesionālā pieredze un politiskais atbalsts
Karina Palkova savu karjeru veidojusi kā akadēmiķe un juriste. Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes profesore, kā arī zvērināta advokāte, kas specializējas medicīnas tiesību jomā. Pirms iecelšanas Tiesībsardzes amatā, Palkova ieņēma veselības ministra ārštata padomnieces amatu, sniedzot padomus par ārstu un pacientu tiesību jautājumiem. Viņas pieredze ietver arī Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadīšanu, kas liecina par aktīvu iesaisti pilsoniskās sabiedrības attīstībā.
Palkovas kandidatūra tika virzīta ar plašu politisko atbalstu, ko apliecina vairāk nekā 71 Saeimas deputāta balss par viņas iecelšanu amatā. Viņas kandidatūru atbalstīja gan valdošās koalīcijas partijas, gan arī daļa opozīcijas, kas norāda uz viņas spēju rast kopīgu valodu ar dažādiem politiskajiem spēkiem. Vienīgi partijas “Stabilitātei!” un “Latvija pirmajā vietā” nebalsoja par Palkovu.
Tiesībsarga institūcija Latvijā – vēsture un nozīme
Tiesībsarga institūcija Latvijā tika izveidota 2007. gada 1. janvārī, aizstājot iepriekšējo Valsts cilvēktiesību biroju. Tās galvenais uzdevums ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un nodrošināt, ka valsts vara tiek īstenota tiesiski un lietderīgi. Tiesībsargs ir neatkarīga amatpersona, kas pakļaujas tikai likumam un ir nesaistīta ar politiskajām partijām.
Amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena persona var ieņemt šo amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tiesībsarga birojs ir ieguvis augstāko starptautisko novērtējumu – A statusu – kā cilvēktiesību institūcija, kas apliecina tā atbilstību pasaules augstākajiem standartiem. Šis statuss nodrošina starptautisku atpazīstamību un tiesības piedalīties ANO Cilvēktiesību padomes darbā.
Iepriekšējais tiesībsargs Juris Jansons amatā bija no 2011. līdz 2025. gadam. Pēc viņa pilnvaru termiņa beigām Tiesībsarga biroja darbu īslaicīgi vadīja tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne, līdz Saeima apstiprināja Karinu Palkovu.
Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Kā viens no lielākajiem izaicinājumiem Palkova min politiķu pārliecināšanu par nepieciešamību rīkoties problēmu risināšanā, nevis tikai dokumentēt tās. Viņa ir apņēmības pilna strādāt, lai Tiesībsarga institūcijas ieteikumi un atzinumi tiktu ne tikai uzklausīti, bet arī ieviesti dzīvē.
Tāpat Palkova uzsvēra, ka ir problēmas, kuru risināšanai nav nepieciešams papildu finansējums – pietiek ar sistēmas sakārtošanu un labāku pārvaldību. Tas liecina par viņas pragmatisko pieeju un vēlmi maksimāli efektīvi izmantot esošos resursus cilvēktiesību aizsardzībai.
Ar Karinas Palkovas iecelšanu amatā tiek likts jauns akcents uz Tiesībsarga institūcijas stiprināšanu un tās lomas pilnvērtīgu īstenošanu Latvijas sabiedrībā. Viņas mērķis ir nodrošināt, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs jūtas droši un viņa tiesības tiek pienācīgi aizsargātas, neatkarīgi no tā, kurā Latvijas nostūrī viņš dzīvo.