Latvijā izaudzētu tulpi par 20 centiem pārdot nevar. Kā imports ietekmē vietējos puķu audzētājus / Raksts

Eksperti skaidro – tas galvenokārt ir reeksports. Uzraugošie dienesti neatklāj to uzņēmumu vārdus, kuri nodarbojas ar šo rūpalu. Tikmēr Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš sacīja:

“Vietējie audzētāji ir salīdzinoši vāji, un neesmu dzirdējis, ka nodarbojas ar eksportu.

Es pat šobrīd nepateikšu, kurš ir tas lielais spēlētājs, kurš reeksportē. Vai tā nav kāda dīvainā vairumtirdzniecības bāze…”

Viņš sacīja, ka šobrīd ikviens cenšas izvairīties no jebkādas sadarbības ar agresorvalstīm:

“Līdz ar to es uzskatu, ka nav pārāk korekti, ka kāds kaut ko ved. Ja tas ir kāds ne-vietējais kantoris, tad tur mēs, visticamāk, neko diži nevaram ietekmēt.”

Rožu importā līderis ir Nīderlande – pēdējos divos gados importa vērtība pārsniegusi 10 miljonus eiro ik gadu, un tā ir rekordliela vērtība. Arī krizantēmas visvairāk pērn ievestas no Nīderlandes – par 5,6 miljoniem eiro. Daļa no tām realizēta vietējā tirgū.

Pašlaik tirgū ir daudz griezto ziedu no Polijas, īpaši tulpes. Ziedu vairumtirdzniecības bāzēs to cenas ir lētākas nekā vietējo audzētāju piedāvājums. Kā tas ietekmē tirgu, skaidroja ZS “Kliģeni” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Raubiško:

“[Imports] noteikti ietekmē. Viennozīmīgi tā ir lētāka cena.

Es šobrīd skatos, ka viena tulpe tiek piedāvāta par 20 centiem. Mēs pat nevaram iedomāties, ka varētu tirgot par šādu cenu.”

Bargās ziemas dēļ izmaksas ir pieaugušas, bet cenas celt nav iespējams, skaidroja “Grobiņas ziedu” pārstāve Inta Rudenko:

“Ziema bija ļoti smaga, enerģijas izdevumi ir krietni pieauguši. Kā jūs zināt, Liepājas pusē nemēdz būt tik smagas ziemas, tiešām saņēmāmies un esam pārziemojuši…

[Cenas] daudz jau nevar paaugstināt, jo cilvēku pirktspēja nav pieaugusi, visiem pircējiem arī ir pieaugušas izmaksas par apkuri.

 Bet vasaras stādiem un podiņiem kādi 10–15 % būs klāt visa šī rezultātā.”

Arī Āgenskalna tirgū sastaptais puķu audzētājs Vilnis skaidroja, ka bargās ziemas dēļ šogad audzētāju izmaksas ir krietni vien lielākas:

“Vēl jau tikai sākums ir vietējām puķēm, ir agrs pavasaris. Vēl jau ir tikai pats, pats sākums. Ziema bija diezgan auksta, vajadzēja kurināt. Ir, ir pieaugušas [izmaksas] par apkuri. Bet vēl ir jāpaciešas, lai būtu narcises.”

Cenas neesot iespējams celt ierobežotās pirktspējas dēļ:

“Apmēram pēc būtības tas pats. Varbūt kādu pāris centu robežās ir nostaigājis. Grūti jau, pircējs arī skatās uz cenu, un ir grūti kaut ko lielāku prasīt, tas maciņš ir tik biezs, cik ir.”

Labā ziņa – pircēji grib pirkt tieši vietējos ziedus, sacīja ZS “Kliģeni” valdes priekšsēdētājs Raubiško:

“Tieši pateicoties cilvēku atbalstam, mēs varam izdzīvot. Mums nav tādas preces, ko varam salikt plauktos un gaidīt to brīdi, kad viņiem vajadzēs. Kad mums prece ir gatava, tā uzreiz ir jānotirgo.”

Dārzkopji vēl piebilda – prioritāte ir esošo klientu noturēšana.

Valodas kļūda rakstā?