Tiešā veidā ūdens ieplūde var uzlabot nārsta apstākļus mencām, jo sāļais ūdens ir bagāts ar skābekli. “Tai ir peldoši ikri. Ikriem nogrimstot noteiktā dziļumā, ir ļoti svarīgi, vai tur ir skābeklis pieejams vai nav. Pēdējie gadi ir bijuši ļoti nelabvēlīgi mencu nārstam,” sacīja Ivars Putnis.
Lai sāļais ūdens ieplūstu Baltijas jūrā, nepieciešams ilgstošs vējš no Ziemeļjūras puses. “Es ceru, ka nebūs sliktais scenārijs, kurā austrumu vēji dominēs līdz pat pavasarim, kad sāks kust visi sniegi, ledi un no upēm sistēmā sāk nākt saldūdens. Galvenais, lai līdz tam laikam ūdens nomainās un ienāk no Ziemeļjūras. Dāņu šaurumos dziļums ir salīdzinoši neliels. Tā ir sekla jūra ap 800 metriem. Sāļais ūdens no Ziemeļjūras ir smags. Sanāk, ka tam ir jāpārvar slieksnis, lai tas ienāktu Baltijas jūrā. Ja vēji ir pietiekami ilgstoši un spēcīgi un tiešām spiež Ziemeļjūras ūdeni iekšā Baltijas jūrā, tad tas pasākums var notikt,” skaidroja Putnis.
Pēdējā sālsūdens ieplūde Baltijas jūrā notika pirms 12 gadiem, un skābeklis tika ļoti ātri iztērēts. Zinātnieki secinājuši, ka ar vienu lielu “ieelpu” desmit gadu ciklā ir par maz, ūdens apmaiņai jābūt regulārai.
Šoreiz gan ir ļoti labi priekšnosacījumi, lai ieplūstu daudz lielāks sālsūdens apjoms. Vai tas notiks un kādu ietekmi tas atstās uz jūras ekosistēmu, to šobrīd paredzēt nevar neviens. Skaidrs ir tikai tas, ka sālsūdens Baltijas jūrā ir ļoti nepieciešams, citādāk mūsu jūra laika gaitā var pārvērsties par tādu kā milzīgu ezeru.