Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis vērsies pie Eiropas Savienības kolēģiem ar skaidru vēstījumu par tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.
Viņa ieskatā šāda prakse pašreizējos apstākļos ir nepieņemama ne tikai no drošības viedokļa, bet arī tīri morālu apsvērumu dēļ. Šis jautājums tika aktualizēts Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē, kurā sprieda par Šengenas zonas stabilitāti un nākotnes izaicinājumiem.
Vīzu statistika kā drošības jautājums
Latvija aicina Eiropas Komisiju rīkoties drosmīgāk un iekļaut ziņojumos precīzu statistiku par to, cik vīzu Krievijas pilsoņiem joprojām tiek izsniegts visā Eiropas Savienībā. Ministrs uzsvēra, ka šāda informācija ir kritiski svarīga, lai objektīvi izvērtētu kopējo drošības situāciju Šengenas zonā. Bez skaidriem datiem ir grūti saprast reālo ainu un potenciālos riskus, ko var radīt brīva pārvietošanās pāri robežām.
Ik gadu publicētais Šengenas barometrs sniedz ieskatu par to, cik stabila ir Eiropas ārējā robeža. Jaunākie dati rāda, ka kopumā nelegālo robežšķērsošanas gadījumu skaits Eiropā ir samazinājies par ceturto daļu. Tomēr Baltijas reģionā situācija joprojām ir saspringta, jo Krievija un Baltkrievija turpina īstenot tā saukto hibrīdkaru, izmantojot migrāciju kā ieroci pret kaimiņvalstīm.
Spiediens uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pieaug
Ministrs Kozlovskis iepazīstināja kolēģus ar skaitļiem, kas skaidri parāda situācijas nopietnību uz Latvijas austrumu robežas. 2025. gadā no nelikumīgas robežas šķērsošanas tika atturēti vairāk nekā 12 tūkstoši personu. Salīdzinot ar 2024. gadu, kad šādu gadījumu bija nedaudz virs pieciem tūkstošiem, redzams, ka mēģinājumu skaits ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Šis milzīgais lēciens liecina, ka spiediens uz mūsu robežu nevis mazinās, bet kļūst intensīvāks.
Lai gan Eiropas Komisija iepriekš prognozēja, ka migrācijas plūsmas uz Baltkrievijas robežas varētu pierimt, realitāte rāda ko citu. Pēdējo mēnešu laikā relatīvs miers valdīja galvenokārt pateicoties skarbajiem ziemas apstākļiem un lielajam aukstumam, kas fiziski apgrūtināja pārvietošanos pa mežiem un purviem. Taču līdz ar pavasara iestāšanos un siltāku laiku robežsargi jau novēro, ka mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Latvijas teritorijā atsākas ar jaunu sparu.
Hibrīdkara draudi un Eiropas kopējā atbildība
Latvija uzskata, ka šī nav tikai mūsu lokālā problēma, bet gan visas Eiropas kopējā drošība. Hibrīdkara elementi, ko īsteno kaimiņvalstu režīmi, prasa vienotu un stingru visas Šengenas zonas reakciju. Ministrs Kozlovskis uzskata, ka vīzu izsniegšanas ierobežošana ir viens no veidiem, kā parādīt kopējo nostāju pret agresora rīcību.
Turpmākā situācijas attīstība būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi Eiropas valstis spēs vienoties par kopējiem standartiem un informācijas apmaiņu. Latvija turpinās uzturēt spēkā prasību pēc lielākas caurredzamības un stingrākas kontroles, jo robežas drošība ir tieši saistīta ar mieru un stabilitāti iekšpus valsts robežām. Robežsardzes pastiprinātā modrība un starptautiskais atbalsts šobrīd ir galvenie instrumenti, lai tiktu galā ar pieaugošo migrācijas spiedienu.