Zelta cena sasniedz jaunas virsotnes, tuvojas 4000 USD par unci
Šodien, 2025. gada 7. oktobrī, zelta cena ir uzkāpusi līdz iespaidīgam līmenim, pietuvojoties 4000 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Šis kāpums tiek skaidrots ar pieaugošo nenoteiktību pasaules finanšu tirgos, ko veicina vairāki globāli notikumi. Investori, meklējot drošas patvēruma vietas saviem līdzekļiem, arvien vairāk izvēlas zeltu.
Globālās nenoteiktības faktori
Viena no galvenajām nenoteiktības izpausmēm ir notiekošā ASV valdības dīkstāve jeb slēgšana. Šāda situācija ne tikai rada bažas par ekonomikas stabilitāti Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī ietekmē globālos finanšu tirgus, izraisot satraukumu un nepieciešamību pēc drošiem ieguldījumiem. Paralēli tam, politiskā krīze Francijā, kas izpaužas kā valdības nestabilitāte un biežas premjerministru maiņas, pievieno vēl vienu nenoteiktības slāni. Šī nestabilitāte ir skārusi arī Francijas finanšu tirgus, izraisot eiro vērtības kritumu un paaugstinot franču obligāciju ienesīgumu, kas signalizē par pieaugošo politisko risku. Tāpat arī norisinās politiskās pārmaiņas Japānā, kas var ietekmēt globālo tirgu sentiments. Šie ģeopolitiskie faktori kopā rada vidi, kurā tradicionālie drošības aktīvi, piemēram, zelts, kļūst īpaši pievilcīgi.
Zelta cenas kāpuma vēsture un prognozes
Zelta cena ir demonstrējusi ievērojamu kāpumu pēdējā laikā. Tiek ziņots, ka kopš 2025. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi par aptuveni 50%, sasniedzot vēsturiskus rekordus. Salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad zelts pirmo reizi pārsniedza 2000 USD par unci pandēmijas radītās nenoteiktības dēļ, pašreizējais pieaugums ir vēl iespaidīgāks. Tiek prognozēts, ka līdz 2025. gada beigām vai 2026. gada sākumam zelta cena varētu sasniegt 4000 USD par unci, ko veicina centrālo banku pieaugošais pieprasījums pēc zelta, inflācijas bažas un investoru uzticības mazināšanās pret pasaules valūtām. Bank of America analītiķi norāda, ka šāds pieaugums nav bezprecedenta un ir salīdzināms ar līdzīgiem periodiem citus gadus.
Zelta loma nenoteiktības apstākļos
Zelts jau izsenis tiek uzskatīts par drošas patvēruma aktīvu, īpaši krīzes un nenoteiktības laikos. Tā vērtība parasti pieaug, kad samazinās akciju tirgu vērtība vai pieaug inflācija, jo tas pasargā ieguldījumus no pirktspējas samazināšanās. Centrālās bankas arī turpina palielināt savas zelta rezerves, kas apliecina tā nozīmīgumu globālajā finanšu sistēmā. Pat ASV Valsts kases obligācijas, kas tradicionāli tiek uzskatītas par drošiem ieguldījumiem, tagad tiek uztvertas ar piesardzību, jo īpaši pēc ASV kredītreitinga pazemināšanas. Šī investoru piesardzība un nepieciešamība pēc stabila vērtības uzkrāšanas līdzekļa vēl vairāk vairo pieprasījumu pēc zelta.
Citas ietekmējošās tendences
Papildus ģeopolitiskajiem faktoriem un inflācijas bažām, zelta cenu ietekmē arī pieprasījums un piedāvājums. Lai gan jaunais zelta ieguves apjoms gadā ir neliels salīdzinājumā ar kopējo esošo krājumu, cenu svārstības biežāk saistītas ar pieprasījuma izmaiņām. Arī centrālo banku iegādes tendences un investīciju pieprasījums caur fondiem (ETF) un ieguldījumu fondiem spēlē nozīmīgu lomu. Interesanti, ka, lai gan ASV valdības dīkstāves vēsturiski nav atstājušas ilgstošu negatīvu ietekmi uz akciju tirgiem, tās spēj izraisīt īstermiņa svārstības un palielināt nenoteiktību, kas savukārt veicina zelta pieprasījumu.