Ir 2026. gada 8. marts, kas pasaulē pazīstams kā sieviešu diena, un ansis atgriežas ar albumu “222”, radot dubultu svētku sajūtu. Reizē ansis jaunajā albumā ir trauksmes cēlējs, kas jūt sabiedrības morāli sairstam. Albumu “222” veido 12 kompozīcijas, no kurām divas ir intermēdijas. Albuma viesi ir Marko, Kjuumanis, Gustavo, Arturs Skutelis, goča, Wiesulis, Arčijs, Steps, Eliots, Evija Vēbere, DJ PM2AM, Mikus Solovejs, 181h un dotconcept. Aiga Leitholde ziņo par pirmajiem iespaidiem, klausoties albumu pirmajās iznākšanas dienās.  

Kad 2021. gadā “Zelta mikrofonā” anša albums “Liela māksla” tika atzīts ne vien par labāko hiphopa albumu, bet arī prēmēts kā gada albums, tā bija liela uzvara visai hiphopa mūzikas saimei, bet ansim pašam tas nozīmēja to, ka nākamais viņa solo albums nenāks tik ātri. Albumu “Melnezera grāmata” viņš veidoja kopā ar brāli 181h un visas Latvijas emsijiem, iegūstot kā klausītāju, tā arī kritiķu atzinību. 

Jaunā albuma preses relīze vēsta, ka “tas”222” ir pēctecis anša pirmajam Ķemeros paša spēkiem ierakstītajam solo albumam “111” (2005).

ansis saka: “ Šī albuma serde ir manas dzīves realitātes un vides dokumentācija repā. Mana ikdiena, mana repa karjera, mana info telpa, mans rajons, mani principi, vērtības un emocijas bez liekām fantāzijām — ainas no dzīves 2020. gados. “222” neaicina klausītāju identificēties ar manu stāstu, bet ved to ekskursijā pa manu pasauli, pa ceļam sastopot vēl citus varoņus. Tāpat šis ieraksts jūtami ir arī Netīro Cilpu (ansis un 181h) gadu desmitiem nogatavinātās, Latvijas repam labi pazīstamās un reizē
eksperimentālās skaņas nākamā evolūcijas pakāpe pēc albuma “Melnezera grāmata” (2023).”

“222” ieraksts un apstrāde veikta studijā “Netīro Cilpu vēstniecība” Provodņikā, 2025. un 2026. gadā.

IESKATS ALBUMA DZIESMĀS

Albuma “222” izdošanas dienā to noklausījos piecas reizes. Pirmie iespaidi ir emocionāli nevis analītiski, taču ceru, ka tie lasītajam palīdzēs uzsākt albuma “222” klausīšanās ceļu.

Savos 8. marta pierakstos esmu atzīmējusi sekojošo:

Albumu “222” atver sadarbība ar Marko “Pirmās rindas”, kas vēsta par savas stājas saglabāšanu un savu atbalstītāju novērtēšanu, kā arī atsauci uz albumu “111”. Dziesmas ievadā izskan fragments no tautas dejas “Divi, divi, kas tie divi”. Kā arī jautājums: “vatafak ir ansis…”, bet noslēgumā fragments no Strēlnieku dziesmas “Divi bija, divi bija, divi palagos, Divi bija, divi bija, kara zābakos” – šādi iepazīstinot ar albuma tēmu. 

Jau agrākos ierakstos ansis ir dalījies pārdomās par savu definīciju – “Izsalcis, bet dzīvs” joprojām ir viņa vadmotīvs, un tas nepārpotami izskan otrajā kompozīcijā “Kā (Neko par visu)” kopā ar Kjuumani. Viņu vārdi ir trāpīgi kā granātas, vēstot par nepieciešamību saglabāt kultūru, lai arī tas nozīmē vilinošiem piedāvājumiem teikt nē. 

Sadarbībā ar Gustavo tapusi kompozīcija “Parādi”. Tā reprezentē pašu spējas iet savu ceļu, ar to saistītos paradoksus, un reizē arī ironiju par sabiedrībā valdošo dubultmorāli, kurā blēži būs lielākie morāles sargi: “Bet atceraties, puikas, to, ka palikt parādā nav forši.” 

Intermēdijā “Tu paņēmi manu kaunu” dzirdams sievietes vokāls, kura, šķiet, kādā ceremonijā atbrīvojas no kauna sajūtas. Tās groteskais skanējums raisa asociācijas ar pseido garīgajiem līderiem, kuri sociālajos tīklos pulcē sekotājus, solot viņus atbrīvot no jebkādām problēmām. Kauna sajūta nav viennozīmīgi vērtējama – ja tā ir pārlieku liela, tā negatīvi ierobežo indivīda attīstību, tajā pašā laikā kauna sajūta  palīdz izvērtēt savas rīcības sekas attiecībā pret citiem cilvēkiem.

Kompozīcijā “Kauns” ansim pievienojas Arturs Skutelis, un šī ir albuma centrālā kompozīcija ne vien skaita, bet vēstījuma aktualitātes dēļ. Klausies un ikkatrā rindā redzi kādu pazīstamu seju:

Man kauns – ja mani pārstāv godkārība, nevis gods

Kauns – ja noziedzniekiem dota prēmija, ne sods

Kauns – jūs ceļat mūri? Nē, jūs liekat klučus

Kas gaida Kremļa skūpstu, tas var saņemt tikai Buču” repo Skutelis. 

“Atpakaļ uz 1005”  kopā ar goču ir viens no albuma potenciālajiem radio singliem. Šo dziesmu producējis 181h. Reperi ieņēmuši vērotāja pozīciju, stāsta par savā rajonā redzamo – ansis par Sarkandaugavu (pasta indekss LV-1005), savukārt goča par Dzirciema ainām. Lai arī apkārt valda nabadzība, līdzcilvēkus – dzīves pabērnus – dziesmā iepazīstam ar tādu vērību un sirsnību, ka “Atpakaļ uz 1005” ir albuma saulainākā kompozīcija gan Evijas Vēberes iedziedātā lipīgā vokālā motīva “patipinam pa tipinam pa, patipinam pa tipinam pa”, gan šķelmīgā piedziedājuma dēļ. 

“Ambīcijās” ansim pievienojas Wiesulis. Līdzīgi kā kompozīcijā ar Gustavo, arī  “Ambīcijas” pilda dubulto uzdevumu – gan reperezentē pašu sasniegto, gan ironizē par pašu ambīciju konceptu. Tās ievadā dzirdams “Kas deg manā bākā” motīvs, kā arī šo dziesmu ansis piesaka kā “Jūlija Krūmiņa svageri”. Krūmiņš ir ekscentrisks miljonārs, kurš kukuļdošanas dēļ vairākkārt ir stājies tiesas priekšā, bet tā arī nav notiesāts.

“Seperātistu kodents” viesis ir Arčijs, un šī ir dziesma par savu vērtību saglabāšanu, atdodot godu saviem pirmsākumiem. “Nepeldu pa straumi, bet redzi mani Straumē,” tā Arčijs, savukārt ansis atbild: “Es neskanu kā visi, tici man, ka tas ir pluss. Man konformisma taktikas nekad nav patikušas.”

Albuma devītā dziesma ir “Nodevība”, kuras viesis ir Steps. Tā sasaucas ar “Kauns”, atgādinot to, ka šīs frāzes dzirdējām protestā 2025. gada novembrī pret Stambulas konvencijas denonsēšanu Doma laukumā. Fonā skanot ieroču izlādei līdzīgām skaņām, dziesma ir visniknākais reps, kāds Latvijas repa vēsturē ir dzirdēts. “Nodevība” ir protesta dziesma, kas ir  tik ļoti vajadzīga 2026. gadā. 

Vai tu nāksi uz ielas, nāksi uz ielas? (Jā)

Vai tu lasi starp rindām?

Vai tu redzi krāsu uz sienas? (Krāsu uz sienas)” 

skan dziesmas piedziedājums. 

Kompozīcijas noslēgumā Mikus Solovejs rada džezīgu troksni, šādi arī muzikāli iezīmējot protesta garu. (1950./1960. gados frīdžezs attīstījās kā muzikāla protesta forma pret nevienlīdzību).

Izskaņā dziesmā “To pašu un tāpat” ansim pievienojas Eliots, un kopā viņi rada gaidīto atvieglojuma sajūtu: “Tik brīvi, ka mēs šodiеn drīkstam būt biš tupāki.” Šī dziesma ir kā uzmudrinājums, ka būt pašam sev atmaksāsies jebkurā gadījumā, noslēgumā atgādinot, ka “mēs jau katrs tur kaut kādu katru konkrēto dziesmu klausāmies un dzirdam caur savu prizmu, caur savām pieredzēm”.

“222 outro” ir pateicība atbalstītājiem: “Īpašs šautauts maniem potrahiem un džangām”, savukārt bonuss “Smagākā lieta (Bingo Bango Bonus 23)” ir garāka pateicība sev un savējiem: “Kamēr esmu vēl es dzīvs un cilpas ir dzīvas. No ’23 uz bezgalību – viss, tiekamies nākamajā semestrī.” 

NOSLĒGUMĀ

Albums “222” atgādina par teicienu, ka mākslinieks ir “tautas sirdsapziņa” – kad tu seko patiesībai, tavs pienākums ir to paust, atgādinot par morālajām vētībām un atmiņas problēmām, kritiskā vērtējuma vajadzību. Ja albums “Liela māksla” bija dzīves svinēšana, tad 2026. gadā anša mūzika nav eskeipisms jeb “drošā patvēruma saliņa no neērtās ikdienas”, tā ir rūgta, bet ļoti vajadzīga patiesība, kas pausta tik precīzi, ka paliek baisi un acīs sariešas asara (-as). 

Albums “222” atvērsies no jauna ar katru klausīšanās reizi, ļaujot saredzēt atsauces gan paša anša daiļrades tēmās, gan kopējā Latvijas hiphopa vēsturē. Sociālas tēmas ansi vienmēr ir saistījušas ( “Pacel savu balsi”, “Nogrimušo kruīzu kuģu baseini”, “Atmiņas problēmas”, “Rīgā”, “Jauni un bagāti”, “Kas deg manā bākā” un citas), un ar katru jaunu albumu viņš savus vārdus arvien vairāk ir nosasinājis, paplašinot izpratni par “vērtības” jēdzienu, aiznesot to tālāk par materiālo un sadzīvisko jeb naudā nomērāmo.

Pēc “222” noteikti no jauna būs jānoklausās albums “111”, kas ir izaugsmes pamats. Albuma viesi katrai kompozīcijai pienesa sev raksturīgo, un savu paralēlo stāstu vēstī ievadā, noslēgumā dzirdamie audio celiņi. Hiphops ir daļa no kultūras, kas vēsta par tiem rajona cilvēkiem, kuriem nereti paejam garām kā neredzamiem. Ielu kultūrai un augstajai kultūrai ir nepārprotamas paralēles, tāpat kā oligarhiem un bandītiem. Tā ir cēloņsakarības, kas caurvij anša daiļradi gan viņa stāstā, gan plašākā pasaules redzējumā. Albums “222” nāk tieši laikā, lai atgādinātu, ka 2026. gads ir vēlēšanu gads, un mūsu rokās ir tas, vai “dzīvosim saules mūžu” – šo jautājumu ansis uzdod gan starp rindām, gan tiešā tekstā. Ko mēs viņam atbildēsim?

P.S. 21. martā, Zemgales Olimpiskajā centrā, Jelgavā norisināsies anša un Gustavo lielkoncerts, kur pirmo reizi būs iespējams dzirdēt arī dziesmas no jaunā albuma “222”. Savukārt jauno albumu šobrīd var straumēt populārākajās straumēšanas vietnēs vai arī iegādāties digitālajā lejupielādē 16 bit flac + 320 kb/s mp3 anša mājslapā. Viņš sola, ka “222” tiks izdots arī vinila formātā.

@ansis_hh instagram