Ombuds saņēma iesniegumu, kurā pausts viedoklis, ka dziesma “Alumīnija cūka” mudina uz seksuālām attiecībām ar mazgadīgo, un tādēļ to ir jāaizliedz izplatīt.
Ombuds uzsvēris, ka šajā gadījumā tā kompetencē nav vērtēt dziesmas saturu, bet gan izvērtēt redakcionālā lēmuma – iekļaut dziesmu LSM saturā – atbilstību LSM satura veidošanu regulējošajām prasībām.
Izvērtējot iesniegumu un dziesmu, ombuds secināja, ka dziesmas teksts ir iecerēts nevis tam, lai sniegtu maksimāli objektīvu kāda notikuma aprakstu, bet lai izteiktu tā autora subjektīvu pārdzīvojumu, tādējādi šim specifiskajam teksta veidam ir gan aprakstoša nozīme, gan intensionāla jēga kā autora emocionālās attieksmes, pārdzīvojuma izpausme.
Ombuds uzskata, ka dziesmas iekļaušana LSM saturā nav pretrunā redakcionālajās vadlīnijās noteiktajai LSM misijai strādāt sabiedrības interesēs, pēc augstākajiem profesionālajiem standartiem veidojot programmas un cita veida saturu, jo redakcionālie lēmumi balstījās sabiedrībā pastāvošajā konsensā par dziesmas “Alumīnija cūka” satura intensionālo jēgu kā vēstījumu par neveiksmīgu romantisko attiecību traumatisko pieredzi, nevis kā mudinājumu veikt pretlikumīgas darbības ar nepilngadīgām personām.
Vienlaikus ombuds atzīst, ka neviens konsenss nav absolūts, galējs un neapstrīdams. Ombuds norādījis, ka, mainoties sociālajam kontekstam, ierastās interpretācijas var nomainīt citas – kas līdz šīm tika uztverts kā nevainīga jokošanās, var tikt uztverts burtiskā (tiešā) veidā kā mudinājums uz pretlikumīgām darbībām, kā par to liecina iesniedzēja sūdzība.