Latvijas Kultūras akadēmijas profesores Ingas Pērkones monogrāfijā tiek analizēti latviskās sievišķības arhetipi un pētīta dažādo sievietes lomu reprezentācija kino, rosinot uzdot jautājumu, kāds būtu priekšstats par mūsu sabiedrību un tās attīstības ceļu, ja vienīgais informācijas avots būtu filmas. Šī ir jau divpadsmitā izrāde, kas Valmieras teātrī top, turpinoties jaudīgajai sadarbībai ar Borisa un Ināras Teterevu fondu.
“Tu būsi mana!…” ir pirmie vārdi, ko mēmi izrunā Melnais bruņinieks senākajā latviešu spēlfilmā “Lāčplēsis”, veltīdams tos Laimdotai. Tā sākās mūsu kino vēsture, un tā aizsākās liktenīgu sieviešu un varonīgu vīriešu attīstības ceļš cauri kino.
Filmās redzamie tēli un aktieri, kas tos atveidoja, nebija parasti cilvēki. Viņi bija pielūgsmes objekti. Tikmēr dzīvi cilvēki skatījās uz šiem ekrāna dieviem un sapņoja, ka arī viņu dzīvēs reiz ienāks tikpat diža varonība, tikpat laimīgi gadījumi, ka viņus mīlēs un iekāros tikpat skaistas un nevainojamas būtnes, ka ļaunie tiks sakauti un labie uzvarēs, vai skaisti cietīs… vai upurēsies…