Deputāts uzsvēra, ka šāda situācija mazina sabiedrības uzticēšanos, un daudziem cilvēkiem vairs neesot laika gaidīt, īpaši veselības aprūpē, kur redzamās problēmas esot simptomi dziļākām, ielaistām sistēmiskām kaitēm.
Savukārt Nacionālās apvienības (NA) valdes priekšsēdētāja, deputāte Ilze Indriksone debatēs uzsvēra, ka, iepazīstoties ar premjeres atskaites ziņojumu, rodoties sajūta, ka vairāk ir mērķi, uzdevumi, plāni un nodomi, bet reāli izmērāmu rezultātu ļoti pietrūkstot.
Viņasprāt, tieši ar rīcību šai valdībai esot veicies visgrūtāk. “Premjeres minētais un gadu atpakaļ uzsauktais restarta plāns tika prezentēts kā rīcības ceļa karte ar četriem prioritārajiem virzieniem. Taču redzam, ka liela daļa no mērķiem palikuši tikai deklarāciju līmenī virsrakstos un procesā, ir maz konkrētu rezultātu,” pauda Indriksone.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ziņojumā norādīts, ka līdz šim pozitīvi virzīta vai sasniegta vairāk nekā puse Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP 2027) mērķu, lai gan plāna īstenošanu būtiski ietekmējuši Covid‑19 pandēmija un Krievijas sāktais karš pret Ukrainu. Siliņa uzsvērusi, ka ārējie faktori joprojām nosaka sabiedrības noskaņojumu un ekonomikas dinamiku, tādēļ progresu nevarot vērtēt tikai pēc rādītājiem.
Pozitīvas tendences esot 51,4% mērķu, taču vairākās jomās, īpaši ģimeņu atbalstā un uzņēmējdarbības vidē, situācija vērtējama kā kritiska, un bez būtiskām politikas izmaiņām mērķu sasniegšana būšot sarežģīta. Par prioritārām jomām turpmāk noteikta saliedētība, tiesiskums, drošība un produktivitātes un eksporta veicināšana.
Vienlaikus secināts, ka daudzos rīcības virzienos progress tomēr ir redzams, un nepieciešams turpināt darbu, gatavojoties nākamā attīstības plāna izstrādei. Laikā no 2021. līdz 2024. gadam NAP 2027 mērķu sasniegšanā ieguldīti 13,87 miljoni eiro.