“Dzīres un palielinātais patēriņš Igaunijā rezultējās paaugstinātā inflācijā, kas ietekmēja visus iedzīvotājus, turklāt patiesā ietekme diemžēl vēl nopietni atspēlēsies šo cilvēku vecumdienās,” norāda Ežerskiene.
Pašlaik Igaunijā strādājošajiem ir iespēja brīvprātīgi pievienoties otrajam pensiju līmenim, novirzot tam daļu no algas, vai arī saņemt šo summu un izmantot pēc saviem ieskatiem.
Kā pauž Ežerskiene, par spīti Igaunijas piemēram un Eiropas Komisijas (EK) kritikai, arī Lietuvas Seims šovasar nolēma reformēt pensiju otrā līmeņa uzkrājumu sistēmu.
Lietuvas jaunie noteikumi paredz, ka cilvēki vairs netiks automātiski iekļauti pensiju uzkrāšanas sistēmā, viņi varēs no tās pilnībā izstāties, vienreiz izņemt 25% no uzkrātajiem līdzekļiem vai visu summu smagas slimības gadījumā. Tiem, kuri turpinās uzkrāt pensiju, tiks saglabāta valsts iemaksa 1,5% apmērā.
Salīdzinot ar Igauniju, nodokļi par uzkrājumu izņemšanu paredzēti krietni zemāki – 3%, ja persona vēlēsies izņemt 25% no savas uzkrātās pensijas pirms pensionēšanās. Savukārt iedzīvotāji, kuri būs uzkrājuši 5400 līdz 10 800 eiro, varēs izņemt visu naudu uzreiz, bet tikai periodā no 2026. līdz 2027.gadam. Šie līdzekļi, tāpat kā izņemot uzkrājumu pēc pensionēšanās, būs atbrīvoti no nodokļiem.
Lietuvas otrā līmeņa pensiju fondu aktīvu apjoms šobrīd sasniedz 9,1 miljardu eiro jeb 11,6% no valsts iekšzemes kopprodukta. Kā norāda Ežerskiene, tiek lēsts, ka no pensiju uzkrāšanas sistēmas varētu izstāties aptuveni 20% cilvēku.
“Ņemot vērā Igaunijas piemēru, pieļauju, ka šīs aplēses ir pārāk optimistiskas. Visticamāk, tiks izņemta puse no kopējiem uzkrājumiem. Apmēram piektā daļa šo līdzekļu tiks ieguldīta nekustamajā īpašumā, bet lielākā daļa vienkārši iztērēta īstermiņa ieguvumam,” pauž bankas “Citadele” vadītāja.