Rinkēvičs norādīja, ka iespējas vest tiešas sarunas ar Krieviju tika apspriestas gan Eiropadomē, gan Eiropas Savienības Ārlietu padomē. Pēc viņa paustā, 2021.gadā bija pilnīgi skaidrs, ka Minskas vienošanās netiek pildītas un Krievija arī netaisās to darīt.
“Jau tad Baltijas valstu un Polijas pozīcija bija, ka, ja vispār tiek meklēti jauni formāti sarunām, tajās jābūt iesaistītai visai ES. Krievija saprot tikai vienotu un spēcīgu pozīciju,” sacīja Rinkēvičs, kurš tolaik pildīja Latvijas ārlietu ministra pienākumus.
Viņš atgādināja, ka 2021.gada pavasarī notika pirmā Krievijas bruņoto spēku koncentrācija pie Ukrainas robežām un Baltijas valstu ārlietu ministri devās uz Kijivu, lai pārrunātu atbalsta iespējas Ukrainai. Valsts prezidents pieļāva, ka šodienas informatīvajā troksnī ir piemirsts, cik trauksmains bija 2021.gads.
Rinkēvičs atzina, ka arī šobrīd ES dalībvalstu vidū pastāv dažādi viedokļi, tostarp par sankciju politiku vai Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam. Viņš norādīja, ka, jo kāda ES vai NATO dalībvalsts atrodas tuvāk Krievijai, tā labāk saprot riskus un draudus, savukārt, ja valstis atrodas tālāk, arī nostāja Krievijas jautājumā ir atšķirīga.