Lai konflikts Tuvajos Austrumos beigtos, Irānai un ASV jāsasniedz savi mērķi. Rātfelders norādīja, ka Irāna no kara neatkāpsies un skatās uz konfliktu kā cīņu par izdzīvošanu, jo, kapitulējot Trampam, var ne tikai zaudēt amatus, bet arī dzīvības.
Savukārt Trampam kara ieilgšana palielina iekšējo politisko spiedienu, jo, sākot militāro operāciju, viņš ir pārkāpis savus galvenos pirmsvēlēšanu solījumus neiesaistīties plaša mēroga militārajos konfliktos un sadusmojis vēlētājus, norādīja pētnieks. ASV pilsoņi patlaban ir neapmierināti, jo karā tiek ieguldīti ievērojami līdzekļi un karš ietekmē naftas cenas pasaulē.
Rātfelders uzsvēra, ka patlaban nav pamata panikai, ka karā varētu iesaistīties NATO vai Eiropas valstis, un patlaban jāvēro konflikta turpmākā attīstība. Pētnieks norādīja, ka ieroči, kuri iepriekš nejauši ielidojuši svešās teritorijās, palielina risku, ka karš var izplesties, bet līdz šim blakusesošās valstis ieņem novērošanas pozīciju. Viņš pieminēja NATO dalībvalsti Turciju, kuras virzienā pagājušonedēļ izšautā raķete tika veiksmīgi pārtverta. Turcijas iesaistīšanās konfliktā būtu neizdevīga abām pusēm, norādīja pētnieks.
Komentējot kara radīto ekonomisko situāciju un Hormuza šaurumā iestrēgušos kuģus, pētnieks minēja, ka ASV ir iespējas nodrošināt drošību un pavadīt iestrēgušos kuģus, jo ASV ir izvietoti kuģi Persijas līcī un flotes bāze Bahreinā. Rātfelders neizslēdza situāciju, ka Eiropas kuģi arī varētu nodrošināt palīdzību.
Jau ziņots, ka ASV un Izraēlas karš pret Irānu novedis pie faktiskas Hormuza šauruma blokādes, caur kuru tika pārvadāta piektdaļa no visā pasaulē iegūstamās naftas, un tas izsaucis strauju cenu kāpumu.