Sākoties trešajai karadarbības nedēļai Tuvajos Austrumos, nav pazīmju, ka tā tuvākajā laikā apsīktu. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka nav gatavs noslēgt vienošanos ar Irānu, lai gan Teherāna to vēloties. Irānas Islāma revolucionārā gvarde savukārt draud vajāt Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu tik ilgi, kamēr viņš nav nogalināts. Izraēlas armija svētdien paziņoja, ka uzsākusi plaša mēroga triecienu vilni Irānas rietumos.
ĪSUMĀ:
- Tramps nav gatavs vienoties ar Irānu par kara noslēgšanu.
- ASV prezidents meklē sabiedrotos kuģošanas nodrošināšanai Hormuza šaurumā.
- Eksperts: Tramps vēl nezina, kā atjaunot drošu kuģošanu Hormuza šaurumā.
- Izraēla sākusi plašus triecienus Irānas rietumos.
Tramps nav gatavs vienoties ar Irānu par kara noslēgšanu
Pusstundu garā intervijā pa tālruni ASV raidsabiedrībai NBC Baltā nama saimnieks teicis, ka nav gatavs noslēgt vienošanos ar Irānu, jo šobrīd neesot pietiekami labi nosacījumi.
ASV prezidents atteicās nosaukt, kādi būtu šie nosacījumi, tomēr norādīja, ka Irānas apņemšanās atteikties no jebkādām ambīcijām attiecībā uz kodolieročiem būtu daļa no iespējamās vienošanās.
Tramps arī sacīja, ka ASV esot “pilnībā iznīcinājušas” Hārkas salu – kritiski svarīgu Irānas naftas eksporta mezglu -, bet piebilda, ka “mēs varam uz tai uzbrukt vēl dažas reizes vienkārši izklaides labad”.
Šajā intervijā NBC Tramps arī izvirzīja jautājumus par Irānas jauno augstāko līderi Modžtabu Hamenei.
“Es nezinu, vai viņš vispār ir dzīvs. Līdz šim neviens nav spējis viņu parādīt,” sacīja Tramps, jo Hamenei ceturtdien savu pirmo paziņojumu sniedza rakstiski, nevis video.
“Es esmu dzirdējis, ka viņš nav dzīvs, un, ja viņš ir, tad viņam vajadzētu darīt kaut ko ļoti gudru savas valsts labā, un tā ir padošanās,” piebilda Tramps, ziņas par viņa nāvi nodēvējot par “baumām”.
ASV prezidents meklē sabiedrotos kuģošanas nodrošināšanai Hormuza šaurumā
Viņš arī teica, ka vairākas valstis esot apņēmušās palīdzēt ASV nodrošināt kuģošanu Hormuza šaurumā. Sarunā ar NBC viņš attiecās nosaukt konkrētas valstis, taču apgalvoja, ka vairāku valstu vērtējumā tā esot laba iecere.
Vēl sestdien Tramps savā sociālajā medijā “Truth Social” pauda cerību, ka savus kuģus, lai palīdzētu nodrošināt satiksmi Hormuza šaurumā, nosūtīs vairākas valstis, to vidū Lielbritānija, Francija un Ķīna.
Kā vēsta raidsabiedrība BBC, lūgts komentēt Trampa publicēto aicinājumu, Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis atkārtoja iepriekš pausto nostāju, ka ar sabiedrotajiem tiek pārrunātas vairākas iespējas kuģošanas drošības nodrošināšanai reģionā. Ķīnas vēstniecības Vašingtonā pārstāvis komentārā telekanālam CNN uzsvēra Pekinas nostāju, kurā aicināta tūlītēja kara darbības pārtraukšana, taču pēc būtības neteica, vai Trampa aicinājums tiks pieņemts.
Francijas Ārlietu ministrija platformā “X” noliedza ziņas, ka tās karakuģi būtu devušies uz Hormuza šaurumu. Lai arī Tokija nav oficiāli reaģējusi uz Trampa vakardienas ierakstu, Japānas sabiedriskajam medijam NHK avoti valdībā pieļāva, ka ieceri sūtīt kuģus uz reģionu varētu apspriest drīzumā gaidāmās premjerministres Sanajes Takaiči vizītes laikā Vašingtonā.
Eksperts: Tramps vēl nezina, kā atjaunot drošu kuģošanu Hormuza šaurumā
Politisko risku konsultāciju uzņēmuma “Eurasia Group” vadītājs Īans Bremmers intervijā telekanālam CNN vērtēja, ka vairākas valstis varētu atsaukties Trampa aicinājumam.
Bremmera vērtējumā ASV prezidenta aicinājums parāda, ka viņš vēl nezina, kā atjaunot drošu kuģošanu Hormuza šaurumā
“Teju visi ASV jūras spēki, kas atrodas Persijas līcī, tiek izmantoti [Persijas] līča [valstu] infrastruktūras, enerģētikas [objektu], atsāļošanas iekārtu un bāzu aizsardzībai. Līdz ar to jūs nevarat aizsargāt kuģus, kas iet cauri šaurumam vai kas tur atrodas – kas būtībā ir viegls mērķis, ja Irāna izvēlas dot triecienus pa tiem. Tāpēc prezidents Tramps pēkšņi, visai steidzami aicina visas valstis, ieskaitot Ķīnu, sūtīt kuģus,” atzīmēja Bremmers.
Izraēla sākusi plašus triecienus Irānas rietumos
Tikmēr Izraēlas bruņotie spēki svētdien paziņoja, ka sākuši plašus triecienus Irānas rietumos.
“Pirms neilga brīža Izraēlas Aizsardzības spēki sāka plašu triecienu vilni, kas vērsts pret Irānas teroristiskā režīma infrastruktūru Irānas rietumos,” teikts armijas paziņojumā.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā kopš 28. februāra turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
ASV un Izraēlas mērķis ir panākt režīma maiņu Irānā, kur kopš 1979. gada valda islāma fundamentālistu režīms. Triecienos 28. februārī nogalināts Irānas augstākais garīgais līderis ājatolla Alī Hāmenejī un virkne citu amatpersonu, taču Teherānas režīms negrasās padoties.
8. martā par jauno Irānas līderi tika iecelts nogalinātā Hāmenejī dēls, 56 gadus vecais Modžtaba Hāmenejī.
Irāna ar raķetēm un droniem apšauda Izraēlu un Persijas līča valstis, kur izvietotas ASV karaspēka bāzes. Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, ārzemēs iestrēguši tūristi, vērojams naftas cenu kāpums.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu