Tālu no vēlamā rezultāta ir Daugavpils. Ņemot vērā, ka tā ir otrā lielākā Latvijas pilsēta, jāpiesaka bija 19 objekti patvertņu pielāgošanai, paredzēts valdības rīkojumā. Pašvaldība pieteica desmit. “Daugavpils šajā gadījumā ir zināmā mērā norādījusi, ka ir nepieciešamas lielākas un augstākas kategorijas patvertnes izbūve. Protams, šis dialogs var turpināties, bet, manuprāt, ir svarīgi, lai mēs apgūstam to finansējumu, kas mums ir,” skaidro Čudars.
Daugavpils Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa norāda, ka problēma neesot. Pašvaldība pieteiks vēl pagrabus nākamajā kārtā. Viss esot atdūries pret naudas jautājumu. Pieteikties varēs otrajā kārtā vasaras sākumā, kad IeM būs sagatavojusi jaunu prioritāri atbalstāmo patvertņu labiekārtošanas sarakstu.
Līvānu pašvaldība: ERAF līdzfinansējums ir mazākā daļa
Nevienu pagrabu Eiropas fonda līdzfinansējumam sākotnēji nepieteica arī Līvānu novads. Nauda, ko pašvaldības var saņemt par vienu objektu ir teju 39 tūkstoši eiro. Līvānu novada dome bija sarēķinājusi, ka viņu gadījumā tā ir mazākā daļa, tādēļ nespēj uzņemties apjomīgas finanšu saistības. “Mūsu aprēķins parādīja, ka vienai patvertnei izmaksas 110 tūkstoši (eiro) un otrai – 140 tūkstoši (eiro), attiecīgi ceturtdaļa miljons uz divām patvertnēm. Un no šīs summas tikai 78 tūkstoši būtu Eiropas līdzfinansējuma daļa,” atklāj Līvānu novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens (JKP). Izmaksas veidoja ventilācijas ieviešana, dīzeļa ģeneratoru iegāde, hidroizolācija.