“Cīņa pēc cīņas” saņēma kopumā sešas “Oskara” statuetes: par Labāko filmu, pirmoreiz balvu pasniegšanas vēsturē – par Labāko kastingu (aktieru atlasi), Labāko otrā plāna vīriešu lomu (Šons Penns), Labāko adaptēto scenāriju, Labāko režisoru un Labāko montāžu.
Filma “Cīņa pēc cīņas” ir rakstnieka Tomasa Pinčona romāna “Vineland” adaptācija. Filmas galvenais varonis Bobs (Leonardo Di Kaprio), bijušais radikālais revolucionārs, dzīvo noslēgtu un paranojas pilnu dzīvi kopā ar savu pusaugu meitu Villu, taču abu relatīvo mieru pārtrauc meitas pēkšņā nolaupīšana. Bobu neatlaidīgi vajā viņa senais ienaidnieks – korumpēts un apmāts pulkvedis Lokdžavs, kuru atveido Šons Penns.
Šis bija pirmais “Oskaru” gads kopš 2012. gada, kad balvai par Labāko aktieri vai aktrisi netika nominēts neviens angļu aktieris vai aktrise. Šajās kategrijās uzvarētāji bija Maiks B. Džordans (filmā “Sinners” /Grēcinieki) un Džesija Baklija (“Hamnets”, pirmā īru tautības sieviete, kas saņēmusi šo balvu).
Oskara balvu kategorijā Labākā aktrise otrā plāna lomā ieguva Eimija Madigana par lomu filmā “Ieroči” (Weapons).
Savukārt kategorijā Labākā ārzemju (starptautiskā) filma triumfēja Joahima Trīra darbs “Sentimentāla vērtība” (Sentimental Value, Norvēģija).
Zīmīgi, ka pirmoreiz balvas pasniegšanas vēsturē balvu par Labāko operatora darbu saņēma sieviete – Otumna Daralda Arkapo par darbu pie filmas “Sinners”. Režisora Raiena Kūglera radītā pārdabisā trillera un šausmu filmas darbība norisinās 1932. gadā Misisipi deltā, ASV dienvidos. Vēl bez Labākā aktiera un Labākā operatora balvas tas saņēma “Oskara” balvu par Labāko oriģinālscenāriju (Raiens Kūglers) un Labāko oriģinālmūziku (zviedru komponists Ludvigs Goransons).