Viņaprāt, uzmanība jāpievērš arī iekšpolitiskajiem procesiem Irānā, proti, vai režīms spēs funkcionēt un apspiest nemierus un protestus. Rostoks uzsvēra, ka, ja Irānā sāksies pilsoņkarš vai kāds nopietnāks militārs konflikts, sekas var būt “ļoti nepatīkamas”. Viņš gan pieļāva arī citādākus scenārijus, ja karojošās puses izlemtu, ka ātra konflikta beigšana atbilst viņu interesēm.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors piebilda, ka Eiropa ir ieinteresēta, lai konflikts beidzas pēc iespējas ātrāk, jo Eiropas valstu ekonomiskā izaugsme ir diezgan vāja ilgu laiku un augstas naftas cenas situāciju padarītu vēl sliktāku.
Rostoks piebilda, ka Eiropā turpinās karš – augstas naftas cenas nāk par labu Krievijai un tas paildzina Krievijas agresiju pret Ukrainu. Viņš klāstīja, ka Eiropa uzstāj uz diplomātiskiem risinājumiem arī tāpēc, ka tās rīcībā ir krietni mazāk militāro instrumentu nekā ASV.
Jau ziņots, ka ASV prezidents svētdien brīdināja, ka NATO gaidāma “ļoti slikta” nākotne, ja sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt Hormuza šaurumu.