Krievija veic postošus raķešu un dronu triecienus Ukrainas gāzes infrastruktūrai
Naktī uz piektdienu, 3. oktobri, Krievijas Federācija ir īstenojusi vērienīgu un postošu kombinētu uzbrukumu Ukrainai, izmantojot simtiem dronu un dažāda veida raķetes. Šis trieciens, kas galvenokārt vērsts uz Ukrainas kritiskās infrastruktūras objektiem, sevišķi enerģētikas nozari, ir izraisījis nopietnus postījumus un civiliedzīvotāju upurus, liekot arī kaimiņvalstīm pastiprināt drošības pasākumus. Ukrainas valsts naftas un gāzes kompānija “Naftogaz” ir paziņojusi, ka šīs nakts trieciens bijis lielākais Ukrainas gāzes ieguves infrastruktūrai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma.
Uzbrukuma detaļas un mērķi
Krievijas armija naktī pret Ukrainu raidījusi septiņas “Iskander-M” tipa ballistiskās raķetes, 21 spārnoto raķeti “Iskander-K” un septiņas vadāmās aviācijas raķetes “H-59/69”. Lai gan Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki ir notriekuši un neitralizējuši ievērojamu daļu no uzbrukuma līdzekļiem – 303 dronus un 12 raķetes “Iskander-K” un piecas “H-59/69” –, diemžēl daļa raidītās munīcijas ir sasniegusi savus mērķus. Galvenais triecienu mērķis bija kritiskās infrastruktūras objekti Harkivas un Poltavas apgabalos, kur tika raidītas aptuveni 35 raķetes un 60 droni. “Naftogaz” uzsver, ka šie uzbrukumi ir mērķtiecīgs terors pret civilajiem objektiem, kuru vienīgais mērķis ir traucēt apkures sezonu un liegt ukraiņiem iespēju apsildīt savas mājas ziemā. Uzbrukumu rezultātā bojāta ievērojama daļa iekārtu, daži bojājumi ir kritiski, kas varētu ietekmēt enerģētikas sektora stabilitāti un prasīt papildu atjaunošanas darbus.
Sekas un civiliedzīvotāju upuri
Uzbrukumi skāruši arī Sumu, Dņipropetrovskas, Odesas un Kijivas apgabalus. Kijivā, Solomjankas rajonā, izcēlies ugunsgrēks medicīnas iestādē. Pilsētas kara administrācijas vadītājs ziņo par vismaz desmit ievainotajiem un diviem bojāgājušajiem Kijivā vien. Zaporižjas apgabalā ievainoti vairāk nekā 20 cilvēki, divu stāvoklis ir smags. Uzbrukumos cietusi arī izglītības iestāde, degvielas uzpildes stacija un dzīvojamās mājas. “Tas ir mērķtiecīgs terors pret civilajiem objektiem, kas nodrošina gāzes ražošanu un sagatavošanu izmantošanai normālas dzīves nodrošināšanai cilvēkiem. Nav militāras jēgas. Vēl viena Krievijas zemiskuma izpausme,” paziņojis “Naftogaz” pārstāvis. Enerģētikas ministrija strādā pie seku likvidēšanas un situācijas stabilizēšanas.
Starptautiskā reakcija un drošības pasākumi
Reaģējot uz notikušo, Polija ir pacēlusi gaisā iznīcinātājus, lai nodrošinātu savu gaisa telpu. Eiropas Parlaments jau iepriekš ir nosodījis Krievijas brutālos uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai, uzsverot, ka Krievija joprojām ir visnozīmīgākais un tiešākais drauds Eiropas drošībai. “Diemžēl nav pietiekoši stipra pasaules reakcija uz nepārtraukti pieaugošo uzbrukumu mērogu un nekaunību. Tāpēc arī Putins to dara – viņš vienkārši smejas par to klusēšanu un spēcīgas reakcijas trūkumu,” iepriekš norādījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš uzsvēris, ka Ukraina kopā ar saviem starptautiskajiem partneriem strādā, lai nekavējoties reaģētu uz sekām un mazinātu apšaudes ietekmi uz valsts enerģētikas situāciju.