Pēc viņa teiktā, kopējais secinājums ļoti daudziem ir skaidrs, proti, Eiropa nedrīkst būt tik vitāli atkarīga no jebkādiem fosilajiem resursiem. “Mums ir jādomā par atjaunīgajiem resursiem, tajā skaitā kodolenerģiju,” uzsvēra Ijabs.
Kā vēstīts, ES ceturtdien aicinājusi noteikt “moratoriju” triecieniem enerģētikas un ūdensapgādes objektiem Tuvo Austrumu karā.
Aicinājums izteikts pēc tam, kad uzbrukumi Tuvo Austrumu naftas un gāzes rūpniecībai satricināja globālos tirgus.
ES līderi arī nosodīja “jebkādas darbības, kas apdraud kuģošanu vai neļauj kuģiem iebraukt Hormuza šaurumā vai izbraukt no tā”.
Viņi apsveica “dalībvalstu paziņotos pastiprinātos centienus (..) nodrošināt kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā, tiklīdz būs izpildīti nosacījumi”.
ES solīja “aizsargāt savu drošību un intereses” no Tuvo Austrumu karadarbības ietekmes, tai skaitā nepieļaut 2015. gada migrācijas krīzes atkārtošanos.
Tāpat ceturtdien sešas starptautiski nozīmīgas valstis paziņoja, ka ir gatavas “veicināt” drošu kuģošanu Hormuza jūras šaurumā, bet trīs no tām uzsvēra, ka šī iniciatīva tiktu īstenota tikai pēc pamiera noslēgšanas.
Francija, Itālija, Japāna, Lielbritānija, Nīderlande un Vācija paziņoja, ka ir gatavas “veicināt atbilstošus centienus nodrošināt drošu kuģošanu caur Hormuza šaurumu”.
Šī valstu grupa paziņoja, ka “apsveic sagatavošanas plānošanā iesaistīto valstu apņemšanos”, kā arī stingri nosoda “nesenos Irānas uzbrukumus neapbruņotiem tirdzniecības kuģiem Persijas līcī”.
Francija, Itālija un Vācija vēlāk lika saprast, ka tiek runāts nevis par tūlītēju militāru palīdzību, bet par potenciālu daudzpusēju iniciatīvu pēc pamiera noslēgšanas.
Irāna kara laikā ir faktiski bloķējusi Hormuza šaurumu, paralizējot komerciālo kuģu satiksmi caur to.