Brigitas Eglītes 70. jubileja: Ciltsstāsts caur kino

Kinorežisores Brigitas Eglītes 70. jubileja tika sagaidīta ar īpašu radošā darba vakaru Latvijas Kultūras akadēmijā, apliecinot viņas nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kino un kultūras ainā. Šis notikums, kas pulcēja gan kolēģus, gan kino entuziastus, atskatījās uz režisores daudzpusīgo daiļradi, izceļot viņas spēju ar kameras palīdzību atspoguļot gan Latvijas sabiedrības norises, gan kultūrvēsturiski nozīmīgus tematus.

Ceļš kino pasaulē un “Latvija un latvieši”

Brigita Eglīte, dzimusi 1955. gada 4. oktobrī Cēsīs, ir režisore, kuras karjera aptver vairākas desmitgades. Pēc Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes absolvēšanas 1978. gadā, viņa uzsāka savu ceļu Rīgas Kinostudijā, strādājot gan kā režisora asistente, gan vēlāk veidojot kinožurnālus un dokumentālās īsfilmas. Viņas darbi, piemēram, dokumentālais inscenētais cikls “Latvju pūrs pielocīts” (1990–1993), vērīgi un dziļi pētījis latviešu tautastērpus un ar tiem saistītos rituālus, atspoguļojot Latvijas kultūras kodus. Režisores daiļradē īpašu vietu ieņem arī filmas par vēsturi, medicīnu, mākslu un sociāli aktuālām tēmām, liecinot par viņas plašo interešu loku un vēlmi rosināt skatītāju domas.

Jubilejas vakara centrālais notikums bija režisores kopā ar dzīvesbiedru, kinooperatoru Valdi Eglīti, izveidotā kinodarbu kompilācija “Latvija un latvieši”. Šis 90 minūšu garumā veidotais darbs ir kā vizuāla odiseja cauri Eglītes filmogrāfijai, apvienojot fragmentus no viņas dokumentālajām filmām, spēlfilmām un kinožurnāliem. Kompilācijā iekļautas gan agrākās filmas kā “Lietas” (1997), par kuru režisore saņēmusi galveno balvu Montekatini kinofestivālā Itālijā, gan vēlākie darbi, tai skaitā viņas vienīgā spēlfilma “Vienīgā fotogrāfija” (2008), kas veltīta Latvijas valsts proklamēšanas vēsturiskajam brīdim. Citas iekļautās filmas ir “Dzimšanas diena” (2003), “Sestā diena” (2019), “Dubultportrets” (2015), “Recidīvisti” (1998) un citas. Šis kompilācijas veids ļauj skatītājiem vienkopus iepazīt režisores skatījumu uz Latvijas identitāti, vēsturi un cilvēkiem dažādos laika posmos.

Valda Eglīša ieguldījums un “Latviskās identitātes atainojums filmās”

Brigita Eglīte un Valdis Eglītis ir radošs tandēms, kuru kopējie darbi apliecina dziļu izpratni par kino valodu un spēju radīt emocionāli piesātinātus darbus. Valdis Eglītis, izcilais kinooperators un pedagogs, ir ne tikai veidojis vizuālo pusi daudzām no Brigitas filmām, bet arī pats rakstījis par kino mākslu, piemēram, grāmatā “Filmas vizuālā stila noslēpumi”. Viņš ir arī autors grāmatai “…gribu uzņemt filmu!”, kurā skaidro filmēšanas pamatus. Viņa karjera ir iespaidīga, sākot no gaismotāja palīga Rīgas kinostudijā līdz pat Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājam. Eglīša darbs pie Brigitas Eglītes dokumentālās filmas “Sestā diena” (2019) tika novērtēts ar Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” par izcilu operatora darbu.

Jubilejas vakaru papildināja fotoizstāde “Filmēšanas mirkļi”, sniedzot ieskatu aizkadra notikumos, un diskusija ar režisori par tēmu “Latviskās identitātes un nacionālās pašapziņas atainojums filmās”. Šī diskusija, ko vadīja māksliniece Ieva Romanova, ļāva padziļināti aplūkot Brigitas Eglītes filmu veidotās atziņas par to, kā kino atspoguļo un veido tautas pašapziņu. Vakara gaitā skanēja arī flautistes Ditas Krenbergas muzikālais priekšnesums, piešķirot pasākumam svinīgu un māksliniecisku noskaņu.

Kino kā spogulis un vēstījums

Brigita Eglīte savos darbos bieži vien pievēršas tēmām, kas saistītas ar Latvijas vēsturi un tautas identitāti. Viņas filmas ir kā vēstījumi, kas mudina skatītājus ne tikai atcerēties pagātni, bet arī apzināties savu vietu tagadnē. Kā savulaik rakstījis teātra un kino kritiķis Normunds Naumanis, “Brigitas Eglītes stāsti ir filmēti ar smaidu, lādzīgi, jo tieši tādā izteiksmes formā tie sakrīt ar filmu varoņiem.” Šī pieeja ļauj skatītājam justies tuvāk filmās attēlotajiem cilvēkiem un notikumiem, radot dziļāku emocionālo saikni. Eglītes kinokods ir cieši saistīts ar mīlestību pret Latviju un tās laiku – viņa spēj ieraudzīt un parādīt mūsu tautas unikālo garu un spēcīgo identitāti, kas izpaužas gan vēsturiskos notikumos, gan ikdienas dzīvē.

Režisores darbu kolekcija ir pieejama arī Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv, kur skatītāji var iepazīties ar viņas dokumentālajām filmām un kinožurnāliem, kas aizraujoši atspoguļo Latvijas sabiedrību un kultūru. Šī retrospekcija ir nozīmīgs pasākums ne tikai Brigitas Eglītes karjeras atzīmēšanai, bet arī kā vērtīgs ieguldījums Latvijas kino mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā.