Hegsets pauž pārliecību par Irānas militārā potenciāla sabrukumu
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets trešdien, 19. martā, paziņojis, ka Irānas militārās spējas ir praktiski iznīcinātas. Viņa vērtējumā Irānas karaflote vairs nerada draudus, bet zemūdenes ir pazudušas. Kā informē portāls jauns.lv, Hegsets arī norādījis, ka kopš konflikta sākuma Irānas ballistisko raķešu un dronu uzbrukumi ASV spēkiem samazinājušies par 90%. Viņš izteicis atzinību prezidentam Donaldam Trampam, sakot, ka viņam jāsaka “paldies” par šo situāciju. ASV kopš kara sākuma ir nogremdējušas vai sabojājušas vismaz 120 Irānas karakuģu.
Intensīvi triecieni un Irānas karaflotes paralīze
Pēdējās nedēļās ASV ir intensificējušas savus triecienus pret Irānas militārajiem mērķiem. ASV aizsardzības ministrs iepriekš, 11. martā, atklāja, ka šajā dienā paredzēti visintensīvākie triecieni Irānas teritorijā ar lielāko skaitu iznīcinātāju un bumbvedēju. Viņš arī atzīmēja, ka Irāna pēdējo 24 stundu laikā izšāvusi vismazāko raķešu skaitu kopš konflikta sākuma. Savukārt 18. martā ASV Centrālā pavēlniecība (CENTCOM) paziņoja par veiksmīgiem triecieniem pret Irānas pretkuģu raķešu pozīcijām Hormuza šauruma rajonā, kas radīja tiešu apdraudējumu starptautiskajai kuģošanai. Tiek ziņots, ka kopš konflikta sākuma iznīcināti vairāk nekā 100 Irānas jūras kuģu.
Irānas kodolprogrammas stāvoklis un kiberaizsardzība
ASV izlūkdienesti trešdien, 18. martā, Senātā atzina, ka Irānas režīms, lai gan šķietami neskarts, ir ievērojami degradēts notiekošo ASV un Izraēlas triecienu dēļ. ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Tulsi Gabarda norādīja, ka Irānas kodolbagātināšanas programma ir “iznīcināta” 2025. gada triecienos un režīms nav atsācis urāna bagātināšanas darbības. Lai gan Irānas militārās spējas, pretgaisa aizsardzības sistēmas un kibernoziedzības potenciāls tiek uzskatīts par samērā ievērojamu, pastāv bažas par iespējamiem turpmākiem kiberuzbrukumiem Eiropas infrastruktūrai, kas varētu atspoguļot Persijas līcī notiekošo.
Pasaules reakcija un turpmākās perspektīvas
Starptautiskā sabiedrība un NATO valstis turpina sekot līdzi situācijai Tuvajos Austrumos. Vašingtona pieprasījusi NATO atbalstu krīzes risināšanā Hormuza šaurumā. Lai gan ASV un Izraēla ir veikušas intensīvus triecienus pret Irānu, daži novērotāji sociālajos tīklos pauž bažas par konflikta iespējamu ieilgušu norisi un negatīvu ietekmi uz globālo ekonomiku, īpaši naftas cenām. Neskatoties uz Irānas prettriecieniem pret Izraēlu un ASV objektiem, netiek prognozēta plašāka konflikta eskalācija, kas iesaistītu NATO dalībvalstis.