Latvijas mediķu atalgojums: vairāk nekā Eiropā, bet sistēma krīzē?
Neskatoties uz to, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma ir viena no zemāk finansētajām Eiropas Savienībā un OECD, daži ārsti valstī spēj nopelnīt iespaidīgas summas, kas pārspēj pat daudzu Eiropas valstu mediķu ienākumus. Šī spilgtā atšķirība rada jautājumus par sistēmas taisnīgumu un ilgtspēju, īpaši ņemot vērā plašākās problēmas, ar kurām saskaras Latvijas veselības aprūpe.
Ienākumu spilgtie kontrasti
Lai gan vidējais ārstu atalgojums Latvijā joprojām atpaliek no Rietumeiropas līmeņa, ir konkrēti gadījumi, kur mediķu ienākumi sasniedz pat 41 000 eiro mēnesī. Šie dati, kas uzpeldējuši publiskajā telpā, liecina par būtisku atšķirību starp vidējo statistiku un augstākajiem ienākumiem medicīnas nozarē. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2022. gadu, medicīnas ārstu vidējā bruto darba samaksa pilnas slodzes vienībās bija 4805 eiro, kas ir ievērojami mazāk nekā minētie 41 000 eiro. Tas norāda, ka šie augstie ienākumi ir saistīti ar specifisku pozīciju vai darbības jomu, iespējams, ar augsti apmaksātām konsultācijām, privātpraksi vai darbu starptautiskos projektos. Lai gan šādi ienākumi ir izņēmums, tie rada jautājumus par visu mediķu nodrošinājumu.
Sistēmas problēmas un zemais finansējums
Šo individuālo augsto ienākumu spozme kontrastē ar vispārējo Latvijas veselības aprūpes sistēmas stāvokli. Kā jau minēts, Latvijas veselības aprūpes sistēma ir viena no vismazāk finansētajām Eiropas Savienībā un OECD. Tas izpaužas vairākos kritiskos punktos: slikta mediķu pieejamība, līdzekļu trūkums pakalpojumu nodrošināšanai, milzīgas rindas uz medicīnisko palīdzību un atpalicība modernu ārstniecības metožu ieviešanā. Eiropas Komisijas ziņojumi arīdzan kritizējuši Latvijas veselības aprūpes sistēmu par hronisku nepietiekamu finansējumu, kas noved pie ilgām pacientu rindām, sliktai pieejamībai pie veselības pakalpojumiem un personāla trūkuma, ko vēl vairāk saasina nekonkurētspējīgās algas. Valsts izdevumi veselības aprūpei kā procentu no IKP Latvijā joprojām ir starp zemākajiem ES, un izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir būtiski zemāki nekā vidēji ES valstīs. Līdz ar to liela daļa izmaksu gulstas uz pacientu pleciem.
Iespējamie ienākumu atšķirību iemesli
Kāpēc daži mediķi spēj nopelnīt tik ievērojami vairāk nekā citi, un kāpēc šīs summas ir tik atšķirīgas no vidējā atalgojuma? Viens no galvenajiem iemesliem varētu būt specializācija un pieprasījums pēc noteiktām medicīnas jomām. Augsti kvalificēti speciālisti, piemēram, ķirurgi, kardiologi vai onkologi, kuriem ir ilggadēja pieredze un kuri spēj veikt sarežģītas operācijas vai procedūras, bieži vien var saņemt augstāku atalgojumu, īpaši privātajā sektorā. Arī specifiskas zināšanas un prasmes, piemēram, retu slimību diagnostikā vai inovatīvu ārstniecības metožu pielietošanā, var palielināt mediķa vērtību tirgū. Turklāt iespēja strādāt vairākās darba vietās – gan valsts, gan privātajā sektorā, kā arī sniegt konsultācijas vai veikt papildu darbu, piemēram, medicīnas ekspertīzēs vai zinātniskajos pētījumos, var būtiski palielināt kopējos ienākumus. Arī darbs ārpus Latvijas robežām, piemēram, sezonas darbs vai īstermiņa līgumi ārvalstīs, var nodrošināt ļoti augstus ienākumus.
Darba apstākļu un atalgojuma attiecība
Lai gan augstie ienākumi atsevišķiem mediķiem ir apsveicami, ir svarīgi atcerēties, ka medicīnas nozare Latvijā joprojām saskaras ar nopietnām problēmām, kas saistītas ar darba apstākļiem un kopējo atalgojuma līmeni. Mediķu arodbiedrības regulāri norāda uz nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, lai nodrošinātu konkurētspējīgas algas visiem speciālistiem un uzlabotu darba apstākļus. Rodas jautājums, vai gadījumā, ja ārsti par spīti zemajam finansējumam spēj nopelnīt ievērojami virs vidējā līmeņa, tas nenozīmē, ka viņi to panāk uz savu veselību, pārmērīga darba slodzes rēķina, vai ka sistēma ir nevienlīdzīga. Lai gan vidēji mediķu atalgojums nav salīdzināms ar Eiropas līmeni, tomēr esošā situ CSD dati liecina par ievērojamu izaugsmi: no 1122 eiro līdz 2798 eiro vidēji mēnesī pilnas slodzes vienībās 2022. gadā. Šī izaugsme ir pozitīva, taču joprojām nepietiekama, lai pilnībā novērstu sistēmas problēmas. Ir būtiski panākt, lai medicīnas darbinieku atalgojums visās jomās atbilstu viņu profesionalitātei un darba intensitātei, nodrošinot gan darbinieku, gan pacientu labklājību.
Nākotnes perspektīvas
Lai gan situācija medicīnas nozarē Latvijā ir sarežģīta, ir arī cerības uz uzlabojumiem. Valdība ir apņēmusies pakāpeniski palielināt finansējumu veselības aprūpei, lai panāktu vidējo līmeni Eiropas Savienībā. Tiek prognozēts, ka tuvākajos gados ārstu atalgojums varētu sasniegt pat trīs reizes vidējo darba samaksu valstī. Šīs prognozes, kā arī individuālie panākumi atsevišķiem mediķiem, liecina, ka ar mērķtiecīgu darbu un pareizu stratēģiju ir iespējams sasniegt gan augstus profesionālos, gan finansiālos rezultātus. Tomēr, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un kvalitāti, ir nepieciešams risināt vispārējās problēmas, kas saistītas ar finansējuma trūkumu, darba apstākļu uzlabošanu un visu mediķu pienācīgu novērtēšanu.