Krievijas informatīvā kara atspulgs Eiropas vēlēšanās
Čehijas pilsoņi nesen devās pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos savu nākamo parlamentu, taču priekšvēlēšanu kampaņu krāšņo ainu aizēnoja Krievijas informatīvā ietekme. Pētnieki ir norādījuši uz pēdējos mēnešos aktivizējušāmies Krievijas dezinformācijas kampaņām, kuru galvenais mērķis ir panākt Kremļa interesēm labvēlīgu spēku nonākšanu pie varas. Šīs vēlēšanas ir īpaši nozīmīgas, jo tās noteiks Čehijas turpmāko ārpolitikas kursu – vai valsts pievienosies Ungārijai un Slovākijai, mīkstinot savu nostāju pret Maskavu, vai arī turpinās stingri atbalstīt Ukrainu. Politologi uzsver, ka šādas vēlēšanu kampaņas nav vienkārši informācijas plūsma, bet gan rūpīgi plānotas operācijas, kas izmanto dažādus līdzekļus, lai manipulētu ar sabiedrības viedokli.
Dezinformācijas metožu daudzveidība: no Kremļa medijiem līdz sociālajiem tīkliem
Krievijas dezinformācijas kampaņas Eiropā kļūst arvien sarežģītākas un daudzveidīgākas. Viena no izplatītākajām metodēm ir satura iepīšana starp ikdienišķām ziņām, tādējādi palielinot iespēju, ka cilvēks kļūst uzņēmīgāks pret propagandu. Aptuveni 10% no izplatītās informācijas ir tieši Kremļa mediju rakstu tulkojumi čehu valodā, piemēram, no “Sputnik”, “RT” un “RIA Novosti”. Lai gan piekļuve šiem medijiem Čehijā ir oficiāli bloķēta, to saturs joprojām sasniedz vietējo auditoriju pastarpinātā veidā, līdzīgi kā Latvijā, kur bloķēto kanālu ziņas bieži izplatās caur “Telegram” grupām.
Taču ne tikai tradicionālie mediji tiek izmantoti propagandas nolūkos. Pēdējos gados arvien lielāku lomu spēlē sociālie tīkli, īpaši “TikTok”. Analītiķu grupa “Online Risk Labs” ir atklājusi 286 “TikTok” kontus, kuru darbības atgādina Krievijas “troļļu fermas”. Šie viltus konti automatizēti pavairo publicētos video un veicina to popularitāti, savstarpēji daloties ar saturu un komentējot. Šie konti ir izplatījuši saturu, kas pauž atbalstu gan galēji labējai partijai “Brīvība un tiešā demokrātija” (SPD), gan komunistu vadītajam blokam “Stačilo!”. Abas partijas iestājas par Čehijas izstāšanos no NATO un Eiropas Savienības, kas būtu tieši pa prātam Kremlim. Šo “TikTok” kontu video skatījumu skaits nedēļā sasniedzis miljonus, kas ir vairāk nekā lielajām partijām kopā.
Kremļa taktika: radīt ilūziju par brīvu izvēli
Kremļa propaganda bieži vien darbojas ļoti smalki, cenšoties radīt ilūziju, ka izvēli veicis pats cilvēks. Tā vietā, lai tieši aicinātu balsot par konkrētu politisko spēku, tiek iedēstītas noteiktas attieksmes un viedokļi, lai cilvēks pats, tos pieņemot kā savējos, izdarītu lēmumus, kas galu galā ir labvēlīgi Maskavai. Šī taktika ir īpaši efektīva, jo cilvēkiem bieži vien nepatīk, ja viņiem tieši norāda, ko darīt.
Dezinformācijas kampaņas aptver plašu tematisko loku. Tās ietver gan NATO nomelnošanu, attēlojot to kā potenciālu trešā pasaules kara izraisītāju, gan arī absurdas sazvērestības, piemēram, apgalvojumus, ka Brisele cīņā pret klimata pārmaiņām popularizē kanibālismu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī Ukrainai, izplatot nepatiesu informāciju par it kā mirušajiem karavīriem, tādējādi mēģinot radīt iespaidu, ka atbalsts Ukrainai ir bezjēdzīgs.
Vēlēšanu rezultātu ietekme uz Čehijas ārpolitiku
Čehijas parlamenta vēlēšanas ir izšķirošas, jo tās noteiks valsts turpmāko ārpolitikas virzienu. Pastāv bažas, ka Čehija varētu sekot Ungārijas un Slovākijas piemēram, mīkstinot savu nostāju pret Krieviju un samazinot atbalstu Ukrainai.
Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, vēlēšanās uzvarējusi bijušā premjerministra Andreja Babiša vadītā populistiskā partija “Neapmierināto pilsoņu akcija” (ANO), iegūstot 36,13% balsu. Tomēr ANO neiegūst konstitucionālam vairākumam nepieciešamos 120 mandātus, pat ar potenciālu citu partiju atbalstu. Tādēļ valdības veidošana varētu būt sarežģīta un ilga, jo visas lielās partijas ir atteikušās sadarboties ar Babišu.
Politikas zinātnieki norāda, ka Babiša partiju nevar dēvēt par atklāti prokrievisku, taču tā biežāk sliecas Krievijas virzienā. Lai gan viņš ir solījis nepamest ES un NATO, eksperti bažījas, ka Babišs varētu kļūt par vēl vienu ES lēmumus graujošu politiķi, līdzīgi kā Ungārijas premjers Viktors Orbāns.
Cīņa pret dezinformāciju Eiropas Savienības līmenī
Eiropas Savienība aktīvi cīnās pret dezinformāciju, izmantojot dažādus instrumentus un platformas. Eiropas Digitālo mediju observatorija (EDMO) ir neatkarīga platforma, kas apvieno faktu pārbaudītājus, akadēmiskos pētniekus un citas ieinteresētās personas, lai risinātu dezinformācijas problēmu Eiropā. Tiek izveidoti jauni centri visās ES dalībvalstīs, lai stiprinātu cīņu pret Krievijas kara propagandu visās valodās.
Digitālo pakalpojumu akts ir viens no galvenajiem ES instrumentiem, lai padarītu tiešsaistes telpu drošāku. Tas nosaka prasības lielajām tiešsaistes platformām, lai tās novērstu kaitīga satura izplatīšanos, tostarp dezinformācijas.
Tomēr cīņa pret dezinformāciju ir nepārtraukts process, kas prasa pastāvīgu modrību un sadarbību gan no institūciju, gan arī no sabiedrības puses. Ir svarīgi attīstīt medijpratību un kritisko domāšanu, lai spētu atšķirt patiesu informāciju no propagandas un manipulācijām.