“ChatGPT būtībā man deva norādījumus, kā izstrādāt zāles viņai,” viņš piebilda.
Koningems atklājis, ka lai gan vakcīna nav izārstējusi Rozes vēzi, tā ir “ievērojami” pagarinājusi viņas dzīves ilgumu. “Decembra sākumā viņas spēja kustēties bija ievērojami samazinājusies. Viņa sāka noslēgties un kļuva nomākta. Jau janvāra beigās viņa lēca pāri žogam, lai vajātu trušus,” viņš stāstīja.
Vai Koningema atklājums paver jaunus apvāršņus vēža ārstēšanas zinātnē? Dienvidvelsas RNS institūta direktors, profesors Palls Tordarsons universitātes laikrakstā atzinis, ka identificējot audzēja mutācijas, teorētiski ir iespējams izstrādāt vakcīnu, kas palīdzētu imūnsistēmai atpazīt un iznīcināt šīs mutācijas.
Rozai ievadītā mRNA vakcīna izmanto jauna veida vēža ārstēšanas metodi – imūnterapiju, kas sadarbojas ar imūnsistēmu, lai identificētu un uzbruktu vēža šūnām.
Profesors piebildis, ka šāda veida ārstēšana varētu palīdzēt arī pacientiem ar neirodeģeneratīvām slimībām: “Ieguldīti ļoti lieli līdzekļi, lai pētītu jauna veida terapijas metodes neirodeģeneratīvām slimībām un psihiskām slimībām. Tā ir nākamā robeža RNS jomā.”