SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs skaidro, ka ir būtiski saprast atšķirības starp teritorijām ar labu vakcinācijas aptveri un teritorijām, kur tā ir zema. Tāpat būtu jāvērtē atšķirības starp ārstiem, kuri panākuši labākus rezultātus, un tiem, kuriem tas nav izdevies. Perevoščikovs pieļauj, ka ģimenes ārsti varētu dalīties ar savu pieredzi.
Vērtējot situāciju pasaulē, eksperti jau pirms diviem gadiem cēla trauksmi par iespējamu masalu uzliesmojumu Latvijā. Viņi aicināja Veselības ministriju steidzami mainīt vakcinācijas kalendāru, nosakot, ka otrā pote jāsaņem nevis septiņu, bet četru gadu vecumā.
Nacionālās masalu un masaliņu eliminācijas komisijas vadītāja Gunta Laizāne uzsver, ka “ja ņem vērā to, ka 40% no Eiropas reģionā saslimušajiem ir bērni vecumā līdz pieciem gadiem, tad mums, tāpat kā visās citās Eiropas valstīs, ir jāsamazina šis vecums no septiņiem gadiem uz četru līdz sešu gadu vecumu”.
Imunizācijas valsts padome izmaiņas atbalstīja, paredzot to ieviešanu jau no šī gada sākuma. Veselības ministrija tās iekļāva Mātes un bērna veselības plānā, tomēr naudu neatrada. VM departamenta direktore Jana Feldmane minēja, ka nepieciešamais papildu finansējums būtu ap 300 tūkstošiem eiro. “Bet jūs droši vien dzirdat par slodzi uz veselības budžetu un to, ka vajadzības ir ļoti dažādas,” sacīja J. Feldmane.