Zelenskis pauž bažas par sankciju efektivitāti pret Krieviju
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paudis kritisku viedokli par rietumvalstu noteikto sankciju efektivitāti pret Krieviju, norādot, ka to vājināšana ļauj agresorvalstij palielināt ienākumus un turpināt karu pret Ukrainu. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, prezidents uzsvēris, ka Krievija palielinājusi ienākumus no naftas eksporta, kas tiek izmantoti kara finansēšanai. “Peļņa dod Krievijai nesodāmības sajūtu un iespēju turpināt karu,” Zelenska teikto citē LSM. Viņš arī norādījis, ka Krievija pagājušajā nedēļā veikusi plaša mēroga uzbrukumus Ukrainai, izmantojot teju 1550 trieciendronus, vairāk nekā 1260 vadāmās aviobumbas un divas raķetes.
Aicinājums pastiprināt starptautisko spiedienu
Zelenskis aicinājis starptautisko sabiedrību palielināt spiedienu uz Krieviju un nodrošināt sankciju efektivitāti, īpaši attiecībā uz “ēnu floti” – tankkuģiem, kas tiek izmantoti sankciju apiešanai. Viņš aicinājis partnerus bloķēt šādus kuģus, nevis ļaut tiem brīvi darboties starptautiskajos ūdeņos. Prezidents uzsvēra, ka tieši sabiedroto izlēmīga rīcība var virzīt mūs tuvāk taisnīgam un ilgtspējīgam mieram.
ES un ASV sankciju politika: izaicinājumi un sekas
Situācija pasaules naftas tirgū ir destabilizēta, radot deficīta riskus, daļēji saistībā ar Irānas karu. Lai gan ASV ir centušās ierobežot naftas cenu kāpumu, mazinot sankcijas pret Krievijas naftu, tas paver Kremlim iespēju palielināt eksporta ieņēmumus un finansēt karu, izmantojot augstās cenas un jaunus tirgus. Šāda politika tiek uzskatīta par graujošu rietumu sankciju vienotībai un palielinošu ģeopolitisko nestabilitāti. Ukrainas ārlietu ministrs ir aicinājis ES valstis ņemt vērā ASV senatoru priekšlikumus, izstrādājot jaunas sankcijas pret Krieviju.
Sankciju pagarināšana un Krievijas ekonomikas stāvoklis
Neskatoties uz sankciju spiedienu, Krievijas ekonomika nav sabrukusi, bet gan zaudē tempu. Lai gan prognozes par ekonomikas katastrofu nav piepildījušās, 2026. gadā Krievijas ekonomiskās perspektīvas nav īpaši labvēlīgas. Krievijas ieņēmumi no naftas un dabasgāzes eksporta 2025. gadā nokritušies līdz pēdējos piecos gados zemākajam līmenim, veidojot 8,467 triljonus rubļu (apmēram 93 miljardi eiro). Tomēr ES Padome ir vienbalsīgi nolēmusi pagarināt ierobežojošos pasākumus pret Krieviju vēl par sešiem mēnešiem, pagarinot sankciju termiņu līdz 2026. gada 15. septembrim. Sankciju sarakstā tiek saglabāti vairāk nekā 2700 sankciju subjekti. Latvijas nostāja paredz, ka spēkā esošās sankcijas ir jāpagarina, un Latvija kategoriski iestājas pret jebkādiem centieniem vājināt sankcijas.
Latvijas perspektīva un nākotnes soļi
Politisko partiju apvienība “Jaunā Vienotība” ir lēmusi, ka līdz 2026. gada beigām Latvijai ir pilnībā jāpārtrauc ekonomiskās saites ar Krieviju. Latvijas uzņēmējiem tiek aicināts pārtraukt importu un eksportu uz Krieviju. Tiek plānots ieviest Krievijas izcelsmes preču aizliegumu mazumtirdzniecībā un izstrādāt analīzi par dzelzceļa kravu plūsmu pārtraukšanu uz Krieviju.