Bija pagājis gandrīz gads kopš Edgara nāves, kad Ilze saprata, ka ir stāvoklī. Viņa to uztvēra kā zīmi, īpašu dāvanu, jo viņai jau bija 41 gads un bērns nebija plānots. Tomēr, kad tuvojās septembris, Ilzi pārņēma slikta priekšnojauta. Viss sākās ar to, ka Ernestam piemetās iesnas un klepus – visparastākais, tomēr gāja dienas, bet temperatūra nekritās, un Ilze nolēma nevilkt garumā – braukt uz Bērnu slimnīcu. Izrādījās, ka puikam ir mikoplazmas pneimonija. Labāk nepalika, turklāt jau trešo reizi kaut kas nebija kārtībā ar asins analīzēm, tāpēc izmeklēšanai paņēma kaulu smadzeņu paraugu. Pie Ilzes pienāca medmāsa un teica, ka ar viņu grib runāt bērnu hematoonkologs.
