“Kā jūs saprotat, bez programmu nodrošinājuma un palaišanas iekārtām šīs raķetes ir butaforija. Teorētiski, šādu sistēmu pielietošana iespējama vien tiešā veidā iesaistoties amerikāņu personālam,” norādīja Rjabkovs un uzsvēra, ka “uzstājīgi aicina ASV valdību un militāro vadību šai situācijai pieiet ar skaidru prātu, saprātīgi un atbildīgi”.
“The Washington Post” norāda, ka ja Tramps dos zaļo gaismu “Tomahawk” piegādēm Ukrainai, tas būs ļoti nozīmīgs pavērsiens viņa līdzšinējā politikā, taču daudz kas būs atkarīgs no ierobežojumiem, kādus noteiks Vašingtona šo raķešu pielietošanā. Tramps joprojām ir koncentrējies uz pūliņiem izbeigt karu un normalizēt attiecības ar Krieviju. Vispirms aicinot pārtraukt uguni (šo prasību Ukraina pieņēma, taču Krievija no tās ne reizi vien attiecās), un pēc tam pat tikās ar Putinu, pēc kā arī Tramps atteicās no prasības pārtraukt uguni.
Vēlāk gan Tramps izteica lielu neapmierinātību ar Putinu, it īpaši saistībā par Krievijas īstenotajiem triecieniem pa Ukrainas civilajiem objektiem. Nesen Tramps paziņoja, ka uzskata Ukrainu par spējīgu atgūt zaudētās teritorijas, un ka Krievijai ir jāaptur karš.
Pēc Kara izpētes institūta datiem, vismaz 1945 Krievijas militārie objekti atrodas “Tomahawk” darbības rādiusā, tas ir – 2000 kilometru.
Visticamāk, ka tas Ukrainai ļautu būtiski vājināt Krievijas iespējas frontē, koncentrējoties uz triecieniem aizmugures apgādes rajoniem, kas ļauj Krievijai veiksmīgi nodrošināt operācijas frontē.
Tiek norādīts, ka Ukraina jau izmanto dronus triecieniem Krievijas teritorijā pret militārajiem un enerģētikas objektiem, taču droni nav tik iznīcinoši kā raķetes.