Valdība aizliedz neregulāros autobusu reisus uz Krieviju un Baltkrieviju

Rīga, 7. oktobris. No 2025. gada 15. oktobra Latvijas Republikas valdība ir pieņēmusi lēmumu liegt pārvadātājiem veikt starptautiskos neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, kas šķērso Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas. Šis drastiskais solis, kas stāsies spēkā jau pēc nedēļas, vērsts uz valsts drošības stiprināšanu un potenciālo risku mazināšanu uz valsts ārējās robežas. Lēmums skar tūrisma un ekskursiju autobusus, radot satraukumu nozarē, taču valdība uzsver, ka tas ir nepieciešams pasākums.

Drošības apsvērumi kā galvenais iemesls

Satiksmes ministrija, sadarbojoties ar Autotransporta direkciju un Iekšlietu ministriju, ir apkopojusi datus, kas liecina par pieaugošu pasažieru skaitu autobusu pārvadājumos uz Baltkrieviju un Krieviju. Šī tendence, pēc ministru teiktā, pastiprina drošības riskus uz valsts ārējās robežas. Lai gan juristi izteikuši bažas par pasākuma tiesiskumu, valdība to uzskata par vitāli svarīgu valsts drošībai. Lēmums paredz Valsts robežsardzei no 15. oktobra neļaut pasažieru pārvadātājiem šķērsot Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežu Pāternieku, Grebņevas un Terehovas robežšķērsošanas vietās, veicot neregulārus pasažieru pārvadājumus. Tiek uzsvērts, ka šādi braucieni, kas ietver ekskursijas, braucienus uz sporta spēlēm, teātriem vai citiem pasākumiem, rada papildu drošības riskus, tostarp saistībā ar nelegālo imigrāciju, ārvalstu specdienestu izlūkošanu un pilsoņu vervēšanu. Kā skaidroja Autotransporta direkcijā, neregulāri pasažieru pārvadājumi ir vienreizēji braucieni ar iepriekš izplānotu maršrutu, vai braucieni, kur pasažieri ir iepriekš izveidota grupa un pārvadātājs zina brauciena mērķi.

Sekas un tūrisma nozares bažas

Šis aizliegums skar galvenokārt tūrisma un pasākumu organizatoru autobusu reisus, kas tika uzskatīti par vislielāko drošības risku. Lai gan precīzi dati par neregulāro reisu apjomu ir grūti pieejami, Satiksmes ministrija norāda, ka tie nav tūkstoši. Tomēr šīs izmaiņas varētu ietekmēt dažus Latvijas uzņēmumus. Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija gan pauž bažas, ka aizliegums neatrisinās problēmu pēc būtības. Kā norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš, ja saglabājas regulārie pārvadājumi, tad pastāv iespēja, ka cilvēki vienkārši pārsēdīsies no neregulārajiem autobusu reisiem uz regulārajiem, tādējādi kontrole vēl vairāk zudīs. Viņš pieļauj, ka tie, kas joprojām vēlēsies doties uz šīm valstīm, atradīs iespējas. Lai gan juristi ir izteikuši šaubas par šī pasākuma pilnīgu tiesiskumu, trūkst skaidru pierādījumu par lielu nelikumīgu robežas šķērsojumu skaitu, valdība turas pie sava lēmuma, uzsverot, ka tas palīdzēs kontrolēt situāciju pie robežas un stiprināt valsts drošību. Kā atzīmē eksperti, nevis pilns aizliegums, bet mērķtiecīgi pasākumi, piemēram, iepriekšēja pieteikšanās autobusiem, pasažieru sarakstu iesniegšana un pastiprinātas pārbaudes, varētu būt efektīvāki.

Regulārie reisi paliek

Svarīgi piebilst, ka šis aizliegums neattiecas uz regulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem. Tie, kas organizēti saskaņā ar starpvaldību nolīgumiem un Latvijas tiesību aktiem, pagaidām tiek saglabāti kā droša alternatīva pasažieriem robežas šķērsošanai. Autotransporta direkcija informē, ka patlaban no Latvijas pasažieru pārvadājumus ar autobusu veic četros maršrutos uz Krieviju un trijos maršrutos uz Baltkrieviju. Piemēram, SIA “Norma-A” (zīmols “Ecolines”) nodrošina reisus uz Sanktpēterburgu un Maskavu, savukārt SIA “Latlines” veic reisus uz Vitebsku, Minsku un Gomeļu. Tiesa, daži no šiem maršrutiem netiek apkalpoti katru dienu. Lai gan regulārie pārvadājumi turpināsies, pastāv iespēja, ka tie var būt reti, ar ierobežotu vietu skaitu un stingrām pārbaudēm. Ceļotājiem pirms biļešu iegādes tiek ieteikts rūpīgi pārbaudīt aktuālo robežšķērsošanas kārtību, vīzu un dokumentu prasības, kā arī apdrošināšanu.

Plašāks konteksts un valsts drošības stratēģija

Šis lēmums ir daļa no plašākas valsts drošības stratēģijas, kas ietver arī citus pasākumus, piemēram, likumprojektus, kas aizliedz noteiktām valsts pārvaldes amatpersonām un Saeimas deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju. Šādi pasākumi tiek īstenoti, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar Latvijas pilsoņu cilvēktiesību pārkāpumiem un novērstu viņu vervēšanu Krievijas vai Baltkrievijas labā. Kā uzsver Valsts drošības dienests, neraugoties uz brīdinājumiem, iedzīvotāju ceļojumi uz Krieviju un Baltkrieviju turpinās, radot arvien lielākus drošības riskus gan valsts, gan personīgajā līmenī. Valsts drošības dienesta ziņojumā par 2024. gadu ir norādīts, ka ceļotāju skaits uz Krieviju ir dubultojies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tāpat arī uz Baltkrieviju ik mēnesi devušies ap 5000 cilvēku, ko veicinājis bezvīzu režīms. Šie skaitļi liecina par nepieciešamību pēc stingrākiem drošības pasākumiem, lai aizsargātu Latvijas pilsoņus un valsts drošību kopumā. Lai gan tūrisma nozares pārstāvji izsaka bažas par šī lēmuma pilnīgu efektivitāti, valdība ir stingri apņēmusies stiprināt valsts drošību, īstenojot šādus ierobežojumus.