Pašreizējā situēcija un statistika Latvijā

Pēdējā laikā Latvijā notikuši vairāki traģiski gadījumi, kas saistīti ar jauniešu pašnāvībām, aktualizējot sabiedrības uzmanību šai nopietnajai problēmai. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, Latvija joprojām ieņem neapskaužamu vietu Eiropas Savienībā pēc pašnāvību skaita. Lai gan precīzi dati var atšķirties atkarībā no avota un laika perioda, tendence liecina par nepieciešamību pastiprināt preventīvos pasākumus un atbalsta sniegšanu. Pētījumi norāda, ka Latvijā ik gadu tiek veiktas aptuveni 300 pašnāvību, un iespējams, ka reālais skaits ir vēl augstāks, jo daži gadījumi var tikt klasificēti citādi, piemēram, kā nelaimes gadījumi.. Īpaši satraucoša ir situācija jauniešu vidū – dažādi pētījumi liecina, ka pašnāvība ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem šajā vecuma grupā.. Piemēram, 2019. gadā veikts pētījums atklāja, ka 8,2% Latvijas jauniešu vecumā no 14 līdz 17 gadiem atzīst, ka ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību, un meitenes šos mēģinājumus veikušas gandrīz divreiz biežāk nekā zēni.. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā pēdējos gados ir gandrīz trīskāršojies to jauniešu skaits, kuri nonāk tur pēc tīša paškaitējuma..

Riska pazīmes un brīdinājuma signāli

Sapratne par pašnāvības riska pazīmēm ir pirmais solis, kā palīdzēt cilvēkam krīzē. Speciālisti uzsver, ka nav viena universāla simptoma, taču ir vairāki signāli, kas var liecināt par pašnāvības domām. Bieži vien cilvēka uzvedībā notiek krasas izmaiņas: viņš var kļūt gan izteikti pasīvs, nīgrs un nerunīgs, gan tieši pretēji – pārlieku līksms un it kā priecīgs, mēģinot slēpt savas patiesās sajūtas.. Citi brīdinājuma signāli ietver:

  • Izteikumi par nāvi, pašnāvību vai paškaitējumu, piemēram, “es labāk gribētu būt miris”, “šādai dzīvei nav jēgas”.
  • Norobežošanās no apkārtējiem cilvēkiem un sociālo kontaktu samazināšanās.
  • Izmaiņas dzīvesveidā un režīmā, piemēram, bezmiegs vai izteikti pazemināta apetīte.
  • Izteiktas garastāvokļa svārstības, pārlieka emocionalitāte, kas mijas ar bezcerību un depresīvu noskaņojumu.
  • Pašiznīcinoša, bīstama vai riskanta uzvedība, netipisku risku uzņemšanās, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīga lietošana.
  • Pēkšņa atvadīšanās no draugiem, ģimenes vai kolēģiem, it kā viņus vairs nekad nesatiks.
  • Finansiālo jautājumu kārtošana, testamenta rakstīšana vai nozīmīga īpašuma pārdošana vai dāvināšana bez acīmredzama iemesla.
  • Pēkšņa informācijas meklēšana par pašnāvības izdarīšanas metodēm.

Svarīgi atcerēties, ka pašnāvības domas pašas no sevis nepāriet un bieži vien rodas kā vienīgā iespējamā izeja no dziļa izmisuma un bezpalīdzības sajūtas, ko izraisa nepārvaramas šķietošas problēmas..

Kā palīdzēt cilvēkam krīzē?

Ja pamanāt kādu no iepriekšminētajām pazīmēm vai jūsu tuvinieks izsaka domas par pašnāvību, ir ļoti svarīgi rīkoties nekavējoties un sniegt atbalstu. Pirmkārt, nepieciešama sadzirdēšana un atbalsts. Nevajag atstāt cilvēku vienu, jo pašnāvības domu gadījumā cilvēkam bieži šķiet, ka viņš ir viens un neredz citu izeju..

  • Runājiet atklāti un mierīgi: jautājiet tieši par pašnāvības domām. Jautājums par pašnāvību nevis izraisa, bet gan mazina risku, jo ļauj cilvēkam izrunāties un meklēt palīdzību..
  • Klausieties bez nosodījuma: ļaujiet cilvēkam izteikt savas jūtas un domas. Nekritizējiet un nedemonizējiet viņa stāvokli.
  • Piedāvājiet palīdzību: noskaidrojiet, vai cilvēkam ir plāns pašnāvības izdarīšanai, un, ja ir, centieties drošības nolūkos attālināt viņu no bīstamiem priekšmetiem.
  • Neatstājiet personu vienu: ja ir aizdomas par tūlītēju risku, centieties neatstāt cilvēku vienu un lūdziet palīdzību no citiem uzticamiem cilvēkiem vai profesionāļiem.
  • Meklējiet profesionālu palīdzību: nekavējoties sazinieties ar krīzes tālruņiem vai speciālistiem.

Ir svarīgi atcerēties, ka arī manipulācijas mēģinājumi ar solījumiem veikt pašnāvību var būt izmisuma sauciens, tāpēc ikviena runa par pašnāvību jāuztver nopietni..

Resursi un atbalsta iespējas Latvijā

Lai palīdzētu cilvēkiem krīzes situācijās, Latvijā pieejami dažādi atbalsta dienesti un resursi. Krīzes tālruņi piedāvā tūlītēju palīdzību un emocionālu atbalstu:

  • Vienotais bezmaksas krīžu tālrunis: 116 123. Zvanot pa šo numuru, var ne tikai saņemt emocionālu atbalstu, bet arī pieteikties uz valsts apmaksātām psihologa konsultācijām.. Katrs sestais zvanītājs uz šo tālruni piemin domas par pašnāvību..
  • Bērnu krīzes tālrunis: 116 111.
  • Papildu tālruņi: +371 67222922, +371 27722292..

Psihiskās veselības atbalsta centri un pakalpojumi:

  • Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC) piedāvā dažādus pakalpojumus, tostarp pārejas mehānismu jauniešiem, kas palīdz integrēties pieaugušo psihiatrijā, un arī digitālo terapiju depresijas un trauksmes ārstēšanai jauniešiem līdz 25 gadu vecumam..
  • Pusaudžu resursu centrs (PRC) nodrošina palīdzību jauniešiem ar depresiju un pašnāvības risku, kā arī izstrādā video materiālus par mentālo veselību. Ar PRC speciālistiem iespējams sazināties, rakstot uz [email protected] vai zvanot uz +371 29164747..
  • Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs (pusaudzis.lv) piedāvā psihoterapiju, psihodiagnostiku un konsultācijas ģimenēm jauniešiem vecumā no 12 līdz 25 gadiem..
  • Valsts apmaksāta psiholoģiskā un psihoterapeitiskā palīdzība ir pieejama sociāli apdrošinātām personām ar noteiktām diagnozēm (depresija, stresa izraisīti traucējumi, neirotiskā spektra traucējumi, ēšanas traucējumi). Nosūtījumu var izsniegt ģimenes ārsts vai psihiatrs..

Informācija par mediju atbildību un pašnāvību ziņošanas vadlīnijām ir pieejama Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) materiālos..

Kopienas un ģimenes nozīme pašnāvību novēršanā

Būtisks aizsargfaktors pret pašnāvniecisku uzvedību ir ģimenes atbalsts.. Pētījumi liecina, ka risku paaugstina ne tikai ģimenē piedzīvota vardarbība vai slikts materiālais stāvoklis, bet arī reti izjusts vecāku emocionālais atbalsts.. Tāpēc svarīgi ir veidot atvērtu un atbalstošu vidi mājās, kurā jaunieši jūtas droši runāt par savām problēmām. Tāpat nozīmīga ir arī vienaudžu un skolas vides atbalsts.. Sabiedrības informētības līmeņa paaugstināšana un atvērtība par psihiskās veselības jautājumiem ir vitāli svarīga pašnāvību profilakses programmu sastāvdaļa.. Lai gan situācija ir nopietna, ir svarīgi atcerēties, ka ikviena pašnāvība ir novēršama, un svarīgi ir neklusēt, bet runāt, meklēt un sniegt palīdzību..