Savukārt citos reģionos biežāk dominē stagnācija vai pasliktināšanās. Latgalē 14% iedzīvotāju atzīmējuši uzlabojumus, bet aptuveni trešdaļa – pasliktināšanos. Līdzīgas tendences vērojamas arī Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē.
Visos reģionos galvenais faktors, kas ietekmē finansiālo situāciju, ir cenu kāpums. Aptaujā 56% respondentu atzīmējuši, ka viņi izjūt cenu kāpumu.
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, lai gan ienākumi atsevišķās sabiedrības grupās turpina augt, kopējais noskaņojums liecina par stagnāciju. Galvenais iemesls ir cenu kāpums, kas lielā mērā nomāc algu pieauguma efektu.
Bankas makroekonomiskās prognozes min, ka inflācija 2026. gadā varētu sasniegt 3,2%, kamēr ekonomikas izaugsme saglabāsies mērena – ap 1,8%. Lai arī vidējā darba samaksa valstī šogad varētu pieaugt par aptuveni 6,4%, pirktspējas kāpums dažādām iedzīvotāju grupām būs atšķirīgs. Vienlaikus bezdarba līmenis saglabājas stabils – ap 6,5%.
Pēc ekonomista teiktā, būtiska ietekme būs arī ārējiem faktoriem. Ģeopolitiskās situācijas attīstība Tuvajos Austrumos var gan mazināt, gan pastiprināt inflācijas spiedienu.
Iedzīvotāju aptauju banka “Citadele” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija” veica 2026. gada februārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.