Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (Sarauj, Latgale!), piemēram, izvēlas par savu pielaides statusu neatklāt neko. Pēc izslēgšanas metodes jāsecina, ka viņam atļauja strādāt ar valsts noslēpumu ir iedota, bet politiķis nesaka, uz cik ilgu laiku. Viņa ieskatā viss esot ierobežotas pieejamības informācija.
Elksniņa “Facebook” profilā redzams, ka viņš ik pa laikam viesojies Krievijā. Politiķus tur studēja doktorantūrā, satika Krievijas pilsonību ieguvušo cīņu filmu aktieri Stīvenu Sigalu. 2019. gadā pēc atlidošanas no Krievijas viņu izkratīja Latvijas robežsargi. Dažus mēnešus pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā politiķis tikās ar Krievijas amatpersonām un, sēdēdams vienā diskusiju panelī ar Maskavas mēru, kritizēja Latvijas enerģētikas jomas straujo liberalizāciju.
Daugavpils mērs neatklāj, vai par šiem braucieniem uz Krieviju drošības dienests viņam prasījis paskaidrojumus: “Vēlreiz, es nemāku to komentēt, tāpēc, ka tas viss ir ierobežotas pieejamības informācija.”
Nesaucot nevienu vārdā, kopskaitā 19 pašvaldību vadītājiem Valsts drošības dienests pielaidi izsniedzis uz saīsinātiem termiņiem – vienu, diviem vai trim gadiem. Parasti termiņi tiek saīsināti, ja nepieciešams papildu laiks, lai pārliecinātos, vai persona tiešām spēj aizsargāt valsts noslēpumu. Bieži tie ir gadījumi, kad cilvēkiem vēsturiski ir bijuši kontakti Krievijā, Baltkrievijā, Ķīnā, kā arī neskaidras uzņēmējdarbības aktivitātes pagātnē.