Saules un vēja enerģija pārspēj ogļu ieguves apjomus
Ievērojams pavērsiens pasaules enerģētikas vēsturē – pirmo reizi vēja un saules energijas ražošanas apjomi kopumā ir pārsnieguši enerģiju, kas iegūta, sadedzinot ogles. Šis vēsturiskais sasniegums, ko atspoguļo klimata analītiskā centra Ember jaunākais ziņojums par 2025. gada pirmo pusgadu, apliecina atjaunojamo energoresursu (AER) straujo izaugsmi un to spēju ne tikai apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas, bet arī veicināt fosilo kurināmo patēriņa mazināšanos.
Straujš pieprasījuma pieaugums un AER atbilde
Globālais elektroenerģijas pieprasījums šī gada pirmajā pusē pieauga par iespaidīgiem 2,6%, kas ir aptuveni 369 teravatstundas (TWh). Kas ir jo īpaši iepriecinoši, šis pieaugums tika pilnībā segts, pateicoties atjaunojamo energoresursu ražošanas pieaugumam. Saules enerģijas ražošana palielinājās par 31%, sasniedzot 306 TWh, savukārt vēja enerģijas ražošana pieauga par 7,7%, nodrošinot vēl 97 TWh. Tādējādi tikai saules elektrostaciju ieguldījums ir nodrošinājis pat 83% no visa pieauguma, kas ir pirmais gadījums, kad alternatīvie enerģijas avoti kopumā apsteiguši fosilo kurināmo.
Globālais saules enerģijas fenomens un vadošie spēlētāji
„Saules un vēja enerģija šobrīd attīstās pietiekami strauji, lai apmierinātu pasaules pieaugošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas. Tas ir tīras enerģijas pārejas sākums, kas spēj sekot līdzi pieprasījuma pieaugumam,” skaidro ziņojuma autore, vecākā elektroenerģētikas analītiķe Ember Malgožata Viatrosa-Motika. Pirmajā pusgadā tika reģistrēts rekordliels saules enerģijas ražošanas pieaugums, palielinot tās īpatsvaru pasaules enerģētikas bilancē no 6,9% līdz 8,8%. Šajā ziņā nepārprotami dominē Ķīna, nodrošinot 55% no globālā saules enerģijas ražošanas pieauguma. Aiz tās seko ASV (14%), ES (12%), Indija (5,6%) un Brazīlija (3,2%). Jāatzīmē, ka vismaz četrās valstīs saules elektrostacijas jau nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no kopējā elektroenerģijas patēriņa, un 29 valstīs saules enerģijas īpatsvars ir pārsniedzis 10%, salīdzinot ar 22 valstīm 2024. gadā.
AER nostiprina pozīcijas pret fosilo kurināmo
Kopējais elektroenerģijas ražošanas apjoms no alternatīvajiem avotiem sasniedzis 5072 TWh, kas ir par 7,7% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tikmēr elektroenerģijas ražošana, sadedzinot ogles, ir samazinājusies par 31 TWh, nokrītot līdz 4896 TWh. Līdz ar to atjaunojamo energoresursu īpatsvars pasaules elektroenerģijas ražošanā tagad ir 34,3%, apsteidzot ogļu īpatsvaru (33,1%). Šis rezultāts panākts, jo AER ražošanas pieaugums Ķīnā un Indijā pārsniedza elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, tādējādi veicinot fosilo kurināmo patēriņa samazināšanos. Konkrēti, ogļu patēriņš Ķīnā saruka par 2%, bet Indijā ogļu un gāzes patēriņš samazinājās attiecīgi par 3,1% un 34%. Savukārt ASV, kur elektroenerģijas pieprasījums auga straujāk nekā AER ražošanas apjomi, novērots ogļu patēriņa pieaugums par 17%. Arī Eiropas Savienībā nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ tika novērots saules un vēja enerģijas ražošanas kritums, kas izraisīja ogļu un gāzes patēriņa pieaugumu par 14% un 1,1% attiecīgi.
Nākotnes prognozes un nepieciešamās investīcijas
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras analītiķi prognozē, ka līdz desmitgades beigām atjaunojamo energoresursu ražošanas apjomi varētu vairāk nekā divkāršoties, un 80% no šīs ražošanas nodrošinās tieši saules elektrostacijas. „Šī analīze apstiprina to, ko redzam praksē: saules un vēja enerģija vairs nav marginālas tehnoloģijas. Tās virza uz priekšu pasaules enerģētikas sistēmu,” uzsver Pasaules saules enerģijas padomes ģenerāldirektore Sonja Danlopa. „Fakts, ka atjaunojamie energoresursi pirmo reizi apsteiguši ogles, iezīmē vēsturisku pavērsienu. Taču, lai nostiprinātu šo progresu, valdībām un rūpniecībai ir jāpaātrina investīcijas saules, vēja enerģijā un akumulatoru sistēmās, nodrošinot tīru, pieejamu un uzticamu elektroapgādi cilvēkiem visā pasaulē.” Ziņojumā arī minēts, ka CO₂ izmešu samazinājums ir bijis mērens, sasniedzot 12 miljonus tonnu. Neskatoties uz reģionālajām atšķirībām, analītiķi ir vienisprātis, ka 2025. gads kļūs par lūzuma punktu globālajā enerģētikas pārejā, kad atjaunojamie energoresursi no otršķirīgiem kļūs par galveno segmentu pasaules enerģētikā.