Likumprojekta anotācijā ZZS piesauc klimata pārmaiņas kā “eksistenciālu un ekoloģisku izaicinājumu”, un izmaiņas esot nepieciešamas tieši šajā nolūkā. ZZS apgalvo – ja mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē savu ekonomisko un ekoloģisko vērtību, “tie vairs nekļūst par saplākšņa plātnēm, mēbelēm vai koka mājām, bet par malku un šķeldu”.
“Enerģētiskā koksne sadedzinot izdala CO2 acumirklī – tā vietā lai koksne glabātu oglekli nākamajām paaudzēm, savukārt augstas pievienotās vērtības produkti saglabā CO2 desmitiem un pat simtiem gadu, tādējādi tieši veicinot emisiju samazināšanu,” klāsta ZZS un vecākus mežus dēvē par vājo posmu, kas esot īpaši neaizsargāts pret kaitēkļiem un slimībām, samazinoties to ekoloģiskā noturība un ilgtspēja. Arī koksnes kvalitāte krītoties, jo vecie koki bieži esot satrupējuši, ar bojātu serdi un neesot piemēroti augstvērtīgiem izstrādājumiem. ZZS piesauc arī egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos, kas kaitē egļu audzēm.
“Šie fakti spilgti parāda, ka meža novākšana pārlieku vēlā vecumā nozīmē ne tikai ekonomisku zaudējumu, bet arī strauji augošu ekoloģisko risku,” apgalvo ZZS, “tas viss nepārprotami pamato nepieciešamību samazināt galvenās cirtes vecumu, lai nodrošinātu efektīvu mežsaimniecību, klimata mērķu sasniegšanu un augstvērtīgu koksnes izmantošanu.”
Kā ieguvumus no pašu virzītajām izmaiņām ZZS sola ekoloģiskā riska, slimību un kaitēkļu mazināšanu, klimata mērķu sasniegšanu, augstvērtīgas koksnes ieguvi, ienākumu palielinājumu no meža apsaimniekošanas. Politiskais spēks apgalvo, ka tikai nedaudzās Eiropas valstīs likumdošanā ir noteikts koku sugu galvenās cirtes vecums, bet lielākajā daļā Eiropas valstu meža īpašniekiem esot tiesības pašiem lemt par sava īpašuma apsaimniekošanu.