Divi vārdā neminēti NATO pārstāvji norādīja, ka viens no steidzamākajiem uzdevumiem ir pārskatīt noteikumus par uguns atklāšanu. Dažas valstis prasa, lai to iznīcinātāju piloti vizuāli apstiprinātu draudus pirms iesaistīšanās kaujā, bet citas ļauj atklāt uguni, pamatojoties uz radara datiem vai draudu līmeņa novērtējumu, ņemot vērā ienaidnieka objekta virzienu vai ātrumu. Kad septembrī trīs Krievijas iznīcinātāji 12 minūtes lidoja Igaunijas gaisa telpā, itāļu piloti, kas tos sagaidīja, secināja, ka tie nerada tūlītēju draudus. Pēc Polijas pārstāvju teiktā, no 19 Krievijas bezpilota lidaparātiem, kas iebruka valstī, tika notriekti tikai tie, par kuriem nebija skaidrs, vai tie pārvadā ieročus; pārējie tos nepārvadāja, un tos uzskatīja par izlūkošanas lidaparātiem.
Diskusiju par atbildi Putina īstenotā hibrīdkara paplašināšanai ar Francijas un Lielbritānijas atbalstu ierosināja valstis, kas robežojas ar Krieviju, pēc tam tai pievienojās citas valstis, raksta “Financial Times”. Kā norāda viena no NATO amatpersonām, daži uzstāj, ka jārīkojas agresīvāk, lai pastiprinātu atturēšanas faktoru, bet citi iesaka ievērot konservatīvāku pieeju.