Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu regulējumu par sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās
Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi par neatbilstošu Latvijas pamatlikumam esošo regulējumu, kas nosaka satura veidošanu mazākumtautību valodās sabiedriskajos medijos. Spriedums, kas tika pasludināts 30. martā, nosaka, ka pašreizējais likumdošanas tvērums nav nodrošinājis pienācīgu līdzsvaru starp valsts pienākumu aizsargāt latviešu valodu, garantēt mazākumtautību tiesības un nodrošināt valsts drošību. Jaunā regulējuma izstrādei Saeimai dots laiks līdz 2027. gada 1. maijam.
Lieta tika ierosināta pēc divdesmit Saeimas deputātu pieteikuma, kuri argumentēja, ka sabiedriskajiem medijiem noteiktais pienākums veidot saturu mazākumtautību valodās, tostarp atvēlot noteiktu radio un televīzijas programmu laiku, vājina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu un apdraud valsts drošību. Tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Sabiedrisko mediju satura pamatam jābūt latviešu valodā
Satversmes tiesa savā spriedumā uzsvēra, ka Latvijas valsts pamatus un nacionālo kultūras identitāti nosaka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda. Saskaņā ar tiesas interpretāciju, sabiedrisko mediju konstitucionālā misija ir stiprināt demokrātiskai valstij raksturīgās vērtības, tai skaitā rūpēties par latviešu valodu un veicināt iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijas valstij. Tāpēc ir secināts, ka sabiedrisko mediju saturam pamatā ir jābūt latviešu valodā, lai tie kalpotu kā kopējā saziņas un demokrātiskās līdzdalības valoda visai sabiedrībai.
Atkāpes no šī principa ir pieļaujamas vienīgi, lai pildītu citus Satversmē noteiktos valsts pienākumus, un tikai tādā apjomā, kas neapdraud latviešu valodas statusu un funkcijas. Tiesa gan atzina, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas un pamatnācijas pastāvēšana un attīstība.
Atšķirīga pieeja dažādām mazākumtautībām
Spriedumā tiesa norādīja, ka valsts pienākumu apjoms attiecībā uz mazākumtautību tiesību nodrošināšanu ir atkarīgs no konkrētās mazākumtautības faktiskās situācijas valstī, tostarp tās skaitliskā sastāva, valodas izplatības un mediju pieejamības. Izskatītajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka krievu valoda Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir pašpietiekama, jo pieejami plaši komerciālie mediji krievu valodā, kā arī citi drukātie, audiovizuālie un digitālie mediji. Tāpēc attiecīgās mazākumtautības valodas pastāvēšana un nacionālās identitātes saglabāšana nav apdraudēta.
Vienlaikus tiesa uzsvēra, ka pastāv arī tādas mazākumtautības, kuru valoda nav pašpietiekama. Valstij ir pienākums veicināt šo mazākumtautību, īpaši skaitliski mazāko, piekļuvi sabiedriskajiem medijiem, lai tās varētu saglabāt un attīstīt savu valodu, kultūru un nacionālo identitāti. Tomēr šā satura nodrošināšanai ir būtiska arī pašu mazākumtautību vēlme un līdzdarbošanās.
Valsts drošība un dezinformācija
Tiesa arī norādīja uz valsts drošības aspektu, uzsverot, ka sabiedriskajiem medijiem ir nozīmīga loma valsts drošības kontekstā, tostarp nodrošinot objektīvu un neatkarīgu informāciju mazākumtautību valodās par būtiskiem valsts norišu jautājumiem. Tika atzīmēts, ka agresīva kara propagandas un dezinformācijas pasākumu veikšana ir viens no galvenajiem Krievijas darbības virzieniem pret Latviju un Baltijas valstīm. Tādēļ informācijas sniegšanai mazākumtautību valodās, tostarp krievu valodā, jābūt samērīgai ar valsts drošības apdraudējumu, mērķētai un pamatotai ar objektīvu nepieciešamību, kā arī nedrīkst apdraudēt latviešu valodas statusu un funkcijas.
Šis Satversmes tiesas spriedums nosaka jaunu virzienu sabiedrisko mediju darbībai attiecībā uz satura veidošanu mazākumtautību valodās, prasot likumdevējam radīt jaunu tiesisko regulējumu, kas līdzsvarotu visus būtiskos valsts pienākumus.